Pavasara versija 2022
384 035 šķirkļi
aizņemt
aizņemt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Piepildīt (telpu, vietu) ar savu masu vai apjomu.
Saistītās nozīmesieņemt
Tulkojumitake up
1.1.Atrodoties kādā telpā vai vietā, padarīt to citam nolūkam neizmantojamu (par ko iekārtotu, ierīkotu).
1.2.Būt novietotam visā platībā; pārklāt, pārsegt, arī aptvert (kādu platību).
Stabili vārdu savienojumiAizņemtā papuve.
1.3.Piepildīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu) — par tekstu, attēlu u. tml.
2.Novietojoties, iekārtojoties kur, izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu).
Saistītās nozīmesieņemt
Tulkojumiassume, take, strike, take up
2.1.Apdzīvot.
2.2.Iepriekš nodrošināt (savai lietošanai).
3.Piepildīt (laika posmu ar kādu darbību, norisi).
4.darbības vārds; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Nodarbināt, būt nodarbinātam (tā, ka neatliek laika nekam citam, vai arī tā, ka nejūt, kas notiek apkārt).
Stabili vārdu savienojumiAizņemts (pats) ar sevi.
5.Nodarbināt, lietot (mašīnu, ierīci, dzīvnieku), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu.
6.Pārņemt savā varā (par domām, psihiskiem stāvokļiem).
6.1.novecojis Būt kāda spēcīga valdzinājuma pārņemtam; būt kā varā.
7.lieto: reti Satvert, saņemt (aiz kā).
7.1.Aizkabināt, aizķert, aizmetināt (aiz kā).
8.darbības vārds; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, ko (lietotājs) ir aizņēmies.
9.novecojis Aizžņaugt (elpu, balsi u. tml.), smacēt.
Stabili vārdu savienojumiBūt aizņemtam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri