aizņemties
aizņemties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizņemos | aizņemamies | aizņēmos | aizņēmāmies | aizņemšos | aizņemsimies |
| 2. pers. | aizņemies | aizņematies | aizņēmies | aizņēmāties | aizņemsies | aizņemsieties, aizņemsities |
| 3. pers. | aizņemas | aizņēmās | aizņemsies | |||
Pavēles izteiksme: aizņemies (vsk. 2. pers.), aizņemieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizņemoties (tag.), aizņemšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizņemtos
Vajadzības izteiksme: jāaizņemas
1.Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika viņam) atdotu.
PiemēriTikai tad viņš, aukstumā sarāvies, gāja pie Sāļa un aizņēmās kažoku.
- Tikai tad viņš, aukstumā sarāvies, gāja pie Sāļa un aizņēmās kažoku.
- Ja arī būs jāaizņemas, tad vien tik, cik varēs atdot no nākamās algas.
- Un aizņemsimies Magnusa medību nazi!
- Padomā, ja nu viņš ir aizņēmies kāda mobilo telefonu, lai man piezvanītu?
2.Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo, parasti mākslā); aizgūt.
PiemēriLai pastāstītu stāstu, daļu vecā skolotāja Grauda jeb Papiņa autobiogrāfijas esmu aizņēmies no vectēva, tautskolotāja Andreja Akmentiņa, piezīmēm.
- Lai pastāstītu stāstu, daļu vecā skolotāja Grauda jeb Papiņa autobiogrāfijas esmu aizņēmies no vectēva, tautskolotāja Andreja Akmentiņa, piezīmēm.
- Selonia — latīņu valoda šo nosaukumu droši vien aizņēmusies no līviem.
- Baumaņa literāro darbu kopaina atgādina dzīvespriecīgu haosu ar savu daudzveidību un arī, aizņemoties vārdus no Bergengrīna, neatkarību un nepiespiestību.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit