kūlainis1
kūlainis apvidvārds
1.Vājš dzīvnieks, kam vēl ir iepriekšējā gada apspalvojums.
2.Vilka epitets.
3.hipotētiska nozīme Kūlas iedzīvotājs, čūskas epitets.
4.Vairākus gadus nepļauta pļava, ko klāj kūla; ar kūlu un sūnām klāts izcirtums mežā.
Avoti: ViV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vispārīgs, kvalitatīvs pļavas zāles raksturojums ir vārdos ciesa ‘pļava, kurā cieta zāle’, lapaine, l a p e ¶nājs, lapene ‘pļava, kurā aug lapu ( lapaina) zāle’ un cirpa, cirpis, cirpene, kūla, kūlainis, kūlājs, kūlava, kūlenīca, kūlnica ‘pļava, kurā ir kūla – veca, nepļauta zāle’.