pieliekt
pieliekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieliecu | pieliecam | pieliecu | pieliecām | pieliekšu | pielieksim |
| 2. pers. | pieliec | pieliecat | pielieci | pieliecāt | pielieksi | pielieksiet, pielieksit |
| 3. pers. | pieliec | pielieca | pielieks | |||
Pavēles izteiksme: pieliec (vsk. 2. pers.), pielieciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieliecot (tag.), pieliekšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieliektu
Vajadzības izteiksme: jāpieliec
1.Mazliet noliekt uz priekšu vai sānis, arī mazliet saliekt (ķermeni, tā daļu).
Stabili vārdu savienojumiPalocīt celi.
- Palocīt celi — izdarīt nelielu reveransu (par bērniem)
1.1.Mazliet noliekt (priekšmetu).
2.Liecot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nogriezts lielais vīģes zars, kas lika pieliekt galvas visiem garāmgājējiem.
- — viņa novilka, pieliekdama galvu, kā kaut ko gaidot.
- Samsons sēdēja zem reģistratūras letes un, galvu pieliecis, klausījās.
- Krūmi bija pieliekti pie zemes, un to zari bija salauzti.
- Viņš būtu mīlīgs un labs, viņa pieliektu galvu pie pleca.