pieķert
pieķert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieķeru | pieķeram | pieķēru | pieķērām | pieķeršu | pieķersim |
| 2. pers. | pieķer | pieķerat | pieķēri | pieķērāt | pieķersi | pieķersiet, pieķersit |
| 3. pers. | pieķer | pieķēra | pieķers | |||
Pavēles izteiksme: pieķer (vsk. 2. pers.), pieķeriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieķerot (tag.), pieķeršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieķertu
Vajadzības izteiksme: jāpieķer
1.Strauji pievirzīt (parasti roku, pie kā, kam klāt).
1.1.intransitīvs
1.2.Strauji pielikt (rokas pie kā, kam klāt), lai celtu, nestu.
1.3.intransitīvs
2.Sagūstīt, nomedīt (parasti nelielus dzīvniekus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
3.Pieēst (ko) nedaudz, parasti steigā.
4.Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu); atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
5.sarunvaloda Pagarinot kādai darbībai, rīcībai nepieciešamo laiku, papildus izmantot, pieņemt klāt (citu laikposmu).
6.apvidvārds Viegli piejūgt.
Stabili vārdu savienojumiPieķert sevi.
- Pieķert sevi idioma — pēkšņi apzināties (piemēram, sava psihisko stāvokli)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līdzīgā rīcībā pieķerta arī politiķa sieva, Saeimas deputāte Inese Šlesere.
- Pati sevi pieķeru sajūtā, ka mana Latvijas mīlestība ir sašķobījusies.
- Vecrīgā ārzemnieki bieži tiek pieķerti nokārtojam dabiskās vajadzības tam neparedzētās vietās.
- Kad sākās problēmas ar Juri, Katrīne tika pieķerta ļauni smīnot.
- Policijas informācija liecina, ka reibumā otrdien neviens šoferis nav pieķerts.