pieķērkt

Lietojuma biežums :

pieķērkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

Ķērcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri