pieķērīgs
pieķērīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | pieķērīgs | pieķērīgi |
| Ģen. | pieķērīga | pieķērīgu |
| Dat. | pieķērīgam | pieķērīgiem |
| Akuz. | pieķērīgu | pieķērīgus |
| Lok. | pieķērīgā | pieķērīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| pieķērīga | pieķērīgas |
| pieķērīgas | pieķērīgu |
| pieķērīgai | pieķērīgām |
| pieķērīgu | pieķērīgas |
| pieķērīgā | pieķērīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | pieķērīgais | pieķērīgie |
| Ģen. | pieķērīgā | pieķērīgo |
| Dat. | pieķērīgajam | pieķērīgajiem |
| Akuz. | pieķērīgo | pieķērīgos |
| Lok. | pieķērīgajā | pieķērīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| pieķērīgā | pieķērīgās |
| pieķērīgās | pieķērīgo |
| pieķērīgajai | pieķērīgajām |
| pieķērīgo | pieķērīgās |
| pieķērīgajā | pieķērīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
pieķērīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas izjūt sirsnību, draudzību (pret kādu) un cenšas būt (tā) tuvumā; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
1.1.Tāds, kas ir ciešā saistībā (ar cilvēku), izturas draudzīgi, pakļāvīgi (pret ko) – par dzīvniekiem; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa sāka lēkāt un spiegt, pieķērīgajos pateicības apkampienos gandrīz nožņaudza Ritu un visu laiku skaitīja:
- Pieķērīgs, uzticīgs.
- Tieši tāpat kā putekļu grīste, arī es esmu pa pusei caurspīdīgs, vidū mīksts, ārēji padevīgs un pārspīlēti pieķērīgs, turklāt klusējošs.
- Ar acīm pavadīju viņu līdz pat zaļi vizmainajam mežam un biju svēti pārliecināta, ka mūks sajūt skatienu, kas ir pieķērīgs kā putna nagi.
- Dažreiz vectēvs Vecmammai teica: tu esi kā kaza – no vienas puses, ļoti pieķērīga, bet, līdzko saod kādu zaļumu, tā tevi vairs nenoturēt.