pieķērīgums
pieķērīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pieķērīgums | pieķērīgumi |
| Ģen. | pieķērīguma | pieķērīgumu |
| Dat. | pieķērīgumam | pieķērīgumiem |
| Akuz. | pieķērīgumu | pieķērīgumus |
| Lok. | pieķērīgumā | pieķērīgumos |
Vispārināta īpašība → pieķērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pieķērība.
Avoti: LLVV