piegrūst
Lietojuma biežums :
piegrūst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Grūžot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
1.1.Grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
1.2.Ar grūdienu pievērt, aizdarīt.
2.Ar strauju kustību pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
2.1.Strauji pievirzīt, pielikt (kādam), parasti roku, lai pievērstu (tā) uzmanību kam.
2.2.Ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu.
2.3.sarunvaloda Ar strauju kustību pievienot (pie kā, kam klāt).
3.Strauji piepildīt, aizņemt (piemēram, telpu, platību).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri