piesnigt
Lietojuma biežums :
piesnigt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt pilnīgi pārklātam (ar to), parasti biezā kārtā; sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
1.1.Sniegot sniegam, tikt sajauktam (ar to), samirkt, piesūkties ar mitrumu (parasti par augiem, to daļām).
2.Sniegot izveidoties sniega kārtai.
2.1.Sniegot papildināties sniega daudzumam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri