piesoļot
piesoļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piesoļoju | piesoļojam | piesoļoju | piesoļojām | piesoļošu | piesoļosim |
| 2. pers. | piesoļo | piesoļojat | piesoļoji | piesoļojāt | piesoļosi | piesoļosiet, piesoļosit |
| 3. pers. | piesoļo | piesoļoja | piesoļos | |||
Pavēles izteiksme: piesoļo (vsk. 2. pers.), piesoļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piesoļojot (tag.), piesoļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piesoļotu
Vajadzības izteiksme: jāpiesoļo
Soļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Elviss piesoļoja pie klavierēm, izvilka cepuri, nopurināja no tās putekļus un iedeva Speķanabam.
- Kārlails notiekošo pārsvarā uzrauga no laukuma centra, saglabājot iespēju piesoļot jebkuram grozam.
- Vīrietis piesoļoja klāt un sagrāba kucēnu aiz skausta.
- Zirgs Dominiks piesoļoja klāt un priecīgi uzsauca:
- Pamanījis mani, viņš enerģiski piesoļo, pastiepj roku sveicienam, skeptiski nopēta glāzi manā rokā un vēl skeptiskāk – mani pašu.