piegrūsties
piegrūsties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piegrūžos | piegrūžamies | piegrūdos | piegrūdāmies | piegrūdīšos | piegrūdīsimies |
| 2. pers. | piegrūdies | piegrūžaties | piegrūdies | piegrūdāties | piegrūdīsies | piegrūdīsieties, piegrūdīsities |
| 3. pers. | piegrūžas | piegrūdās | piegrūdīsies | |||
Pavēles izteiksme: piegrūdies (vsk. 2. pers.), piegrūdieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piegrūžoties (tag.), piegrūdīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piegrūstos
Vajadzības izteiksme: jāpiegrūžas
1.Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
Avoti: LLVV, ViV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tur, kur svītrainais auglis piegrūdies Emīlijas mugurai, gaišā blūze metas dzeltenīgi sārta.
- Šajā mirklī Kārļa elkonim piegrūdās ražena auguma būtne.
- Meitenīte no Madonas aplējusies ar karstu zupu, bet puisēns no Valmieras piegrūdies karstai krāsnij.
- - bet neraudzījās ne uz vienu un pagriezdamies neveikli piegrūdās ar balonu durvju stenderei, noskandinādams to kā dobju zvanu.
- Pārējie bara locekļi, smilkstot, rejot, ķilkstot kā uz medījumu, lēkāja viņiem abiem apkārt, dažkārt pat piegrūžoties viņam.