Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
aizmeijot
aizmeijot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Aizsegt, aizklāt ar meijām, arī izpušķot.
2.Atzīmēt (vietu zemē, smiltīs), iespraužot zaļu zariņu.
Avoti: LLVV