atrast1
Lietojuma biežums :
atrast 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
atradējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
atradēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
Saistītās nozīmes
1.1.Sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiAtrast savu vietu.
Tulkojumifind, happen, chance, bump.
1.2.Uziet, atklāt (parasti to, ko meklē).
1.3.Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu).
1.4.Pārbaudot konstatēt, atklāt.
2.Atklāt, konstatēt, arī izgudrot (pētījumu, meklējumu rezultātu).
2.1.Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt.
2.2.Izdomāt.
2.3.Domās izvēlēties (piemērotāko izteiksmi, līdzekļus u. tml.).
3.Atlicināt, veltīt (laiku).
Saistītās nozīmes
4.Sastapt, satikt (kur).
4.1.Ieraudzīt, pamanīt (ko noteiktā stāvoklī).
4.2.Ieraudzīt, pamanīt (lietas, parādības).
4.3.Saskatīt, ievērot, uztvert (īpašības).
5.Iegūt, iemantot.
5.1.Sastapt (noteiktu attieksmi).
5.2.Pārdzīvot, izjust.
6.sarunvaloda, ironiska ekspresīvā nokrāsa; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Iedomājies, izdomājis, arī izvēlējies (ko).
Stabili vārdu savienojumiAtrast ceļu. Atrast ceļu uz sirdi. Atrast kopīgu valodu. Atrast sevi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri