atrast1
atrast 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
Saistītās nozīmesatrasties
1.1.Sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
Saistītās nozīmesdabūt
Stabili vārdu savienojumiAtrast savu (īsto) vietu.
Tulkojumifind, happen, chance, bump, encounter
1.3.Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu).
1.4.Pārbaudot konstatēt, atklāt.
2.Atklāt, konstatēt, arī izgudrot (pētījumu, meklējumu rezultātu).
2.1.Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt.
2.2.Izdomāt.
2.3.Domās izvēlēties (piemērotāko izteiksmi, līdzekļus u. tml.).
6.sarunvaloda, ironiska ekspresīvā nokrāsa, darbības vārds; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Iedomājies, izdomājis, arī izvēlējies (ko).
Stabili vārdu savienojumiAtrast (arī dabūt) galu (retāk nāvi, kapu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri