Paplašinātā meklēšana
Meklējam atrast.
Atrasts vārdos (7):
Atrasts vārdu savienojumos (18):
- ar vienu roku nolikt, ar abām meklēt (nevarēt atrast)
- atrast ceļu
- atrast ceļu uz sirdi
- atrast dzirdīgas ausis
- atrast galu
- atrast īsto vietu
- atrast kapu
- atrast kopīgu valodu
- atrast nāvi
- atrast savu vietu
- atrast sevi
- atrasties ēnā
- atrasties iepriekšējā apcietinājumā
- atrasties kāda rokās
- atrasties starp dzīvajiem
- atrasties starp dzīvību un nāvi
- būt (arī atrasties) dzīves (arī notikumu u. tml.) vidū
- kā zemē atrasts
Atrasts skaidrojumos (400):
- apmest līkumu (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt)
- Ipšu depozīts 11. gs. 2. puses depozīts, atrasts 1884. g. Rīgas apriņķī, pie Ipšu mājām, tagadējā Ogres novadā; depozītā bija sudraba stienīši, rotu fragmenti, kaklariņķi, >243 Eiropā kaltu monētu; bijis lībiešu feodāļa īpašums
- Kalnazveņģu depozīts 15. gs. 2. ceturkšņa depozīts, atrasts 1964. g. tagadējā Aizkraukles novadā pie Kalnazveņģu mājām, tas bija māla pods ar 5396 sudraba monētām (13.-15. gs.) un gredzeni; lielākais monētu Depozīts Latvijā
- Ķempju depozīts 17. gs. depozīts, atrasts 1897.g. Līgatnes pagasta "Ķempjos", tagadējā Cēsu novadā, tajā bija sudraba saktas, piekariņi, gredzeni, dažādas krelles
- Jumpravmuižas depozīts 1858. g. atrasts depozīts (17. gs. 2. puse) Katlakalna pagastā (tagadējā Ķekavas pagastā); depozītā bija sudraba saktas, gredzeni, piekariņš, josta; domājams, ka rotas darinājuši latviešu rotkaļi
- Pereščepinas depozīts 1912. g. Poltavas tuvumā (Ukrainā) atrasts 7. gs. beigu - 8. gs. sākuma depozīts, kurā bija 4.-7. gs. priekšmeti: Sasanīdu un bizantiešu zelta un sudraba trauki, zirglietas, rotas, monētas; kopējā zelta priekšmetu masa ~25 kg, sudraba - ~50 kg
- vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
- vienotais resursu vietrādis adrese, kas pārlūkprogrammā norāda, kur var atrast kādu konkrētu interneta resursu
- Kiikoba agrā paleolīta apmetne alā Krimā, Zujas pietekas krastā, 25 km uz asustrumiem no Simferopoles; atsegts Neandertāles cilvēka apbedījums, atrasti krama smaiļi, kasīkļi
- Krimuldas kapulauki agro metālu un dzelzs laikmeta uzkalniņu kapulauki Siguldas novada Krimuldas pagastā; baltu kapulauki (1. gt. p. m. ē.) atrodas Gaujas senlejas krastā; atsegti skeletkapi un ugunskapi; lībiešu kapulauki (11.-12. gs.) izvietoti lielās grupās; atrasti darbarīki, ieroči, rotas
- ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi
- pazaudēt aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast
- noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ
- aizjāt Aizmest (tā, ka aizmesto grūti atrast)
- pazaudēt Aizmirst (sakāmo, domu); neatrast (vajadzīgos vārdus)
- aizrast Aizmirst, atradināties, atrast
- izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā)
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4)
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā)
- paņemt Aizvest (kādu, ko) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi
- Osas apmetne akmens laikmeta arheoloģijas piemineklis (6. un 5. gt. mija - 3. gt. p. m. ē.) Balvu novadā, Piestiņas labajā krastā; atsegtas virszemes celtņu un pavardu paliekas, atrasti no akmens, raga, kaula darināti zvejas, medību, darbarīki, dzīvnieku skulptūriņas; raksturīgi māla trauki ar smailu dibenu un ovālas bļodiņas
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās
- balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli
- Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas
- rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas
- kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē
- ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums
- multiplā diskriminanta analīze analītiska metode, kuras uzdevums ir atrast funkciju, kas ar lielu varbūtību ļauj prognozēt maksātnespēju kādam konkrētam uzņēmumam
- heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos
- Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
- uztaustīt Apjaust, domājot, pētījot atrast (piemēram, parādības būtību)
- palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā); atrasties (piemēram, bezdarbībā)
- apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast)
- apčupt Aptaustīt; atrast, taustoties apkārt; nākt pie atziņas (pamanīt)
- knupu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- knūpu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- kņupu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- kņūpu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- knupus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- knūpus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- kņupus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- kņūpus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- meklēšanas kritērijs ar Būla operatoriem (piemēram, UN, VAI, NE) atdalītu atslēgvārdu kopa, kas uzdota vaicājumā, lai atrastu saistītus dokumentus vai ierakstus datu bāzē
- izraganēt ar buršanas palīdzību sameklēt, atrast
- izvēlēt ar kādu pamatojumu atrast (noteikta pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laika posmu)
- izvēlēt ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli)
- izvēlēt ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2)
- uzdukurēt ar kārti rakņājot, bakstot atrast
- sāniski ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm
- atjausties ar nojautu, izpratni atrast risinājumu; saprast
- uzost ar ožas analizatoru uztvert, atrast (par dzīvniekiem)
- sāniski ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties)
- iztraucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī)
- notraucēt ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī
- spraust ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, veidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī
- Lčašena arheoloģisko pieminekļu komplekss Armēnijā, Sevana ezera krastā (3. gt. p. m. ē. līdz viduslaikiem); ciklopisks cietoksnis, apmetnes, uzkalniņkapi, kromlehi, līdzenie kapi, akmens škirsti; apbedījumos atrasti ieroči, rotas, iedzīves priekšmeti
- Kābeļu ciems un kapulauks arheoloģisks piemineklis (11.-14. gs.) Ogres novadā, Daugavas labajā krastā; lībiešu ciemā koka celtnes bijušas izvietotas nelielās grupās, iedzīvotāji nodarbojušies ar zemkopību, lopkopību, amatniecību, tirdzniecību; atrasts arī neapstrādātu dzintaru depozīts (~25 kg), kapulaukā blakus ciemam rotas, darbarīki
- Gļadenovas upurvieta arheoloģisks piemineklis (4. gs. p. m. ē. - 1. gt. beigas m. ē.) Krievijas Permas apgabalā; uzkalnā pelnu kārtā atrasti upurēto dzīvnieku kauli, vara priekšmeti (cilvēku, dzīvnieku figūriņas), bultu gali, krelles, māla bļodiņas
- Bāļu-Šķērstaiņu apmetne un kapulauks arheoloģisks piemineklis (5. - 11. gs.) 4,5 km no Dobeles, Bērzes kreisajā krastā; atsegti līdzenie zemgaļu skeletkapi, atrastas rotas, ieroči, darbarīki; sākot no 10. gs., konstatēta lībiešu ugunskapiem raksturīgu tradīciju ietekme; netālu no kapulauka atradusies apmetne
- Nukšu kapulauks arheoloģisks piemineklis (9. - 12. gs.) Ludzas novada Nukšas pagastā; izpētīti vairāk nekā 200 skeletkapi un daži ugunskapi un kenotafi; atrastas bronzas rotas, villaiņu fragmenti
- Ofneta arheoloģisks piemineklis (divas alas) Vācijā, ziemeļrietumos no Augsburgas; konstatēti vairāki kultūrslāņi (no paleolīta līdz metālu laikmetam); mezolīta slānī atsegtas 2 ligzdas, kur koncentriskos apļos izvietoti galvaskausi, atrasti dzīvnieku zobu piekariņi, gliemežnīcas
- gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī
- lodveida sferofora asku ķērpju klases kalīciju rindas suga, Latvijā atrasta tikai vienreiz (1870), aizsargājama
- labi Atbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī)
- rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
- attikt Atjaust, atrast
- atradības Atlīdzība par atrastās naudas, mantas atdošanu
- atļautā zona atļauto enerģijas vērtību apgabals, kurā var atrasties kvantu sistēma
- secīgās piekļuves atmiņa atmiņa, kurā, lai atrastu meklējamos datus, ir jāpārskata visi iepriekšējie ieraksti
- Lejasbitēnu kapulauks atradās Aizkraukles novadā, Daugavas labajā krastā (tagad Pļaviņu HES ūdenskrātuvē), atsegti 459 kapi, atrastas 2797 senlietas (3.-11. gs.); latgaļi un sēļi apbedīti skeletkapos; atsegti arī lībiešu ugunskapi (11. gs.)
- Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
- atjūgt Atradināties, atrast
- parast atrast
- uzieties atrast
- zastukaķ atrast
- attapt atrast (īsto, vajadzīgo)
- izrakt atrast (parasti starp citiem priekšmetiem)
- potencēt atrast (skaitli, izteiksmi) pēc logaritma
- uzminēt atrast atminējumu (mīklai)
- uzminēties atrast atminējumu (mīklai)
- izlīdzēties atrast iespējas
- izkulties no parādiem atrast iespēju nokārtot parādus
- parādīt atrast iespēju, izdevību pierādīt, apliecināt (kādam) savas spējas
- parādīt atrast iespēju, izdevīgu gadījumu atriebties, atmaksāt (kādam)
- nopravīt atrast īsto, vajadzīgo, pareizo (piemēram, vietu, laiku)
- izglābt stāvokli atrast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa; būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa
- piesiet (savu) sirdi atrast ko interesantu, aizraujošu
- izvēlēties atrast noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku)
- patvert atrast patvērumu
- patverties atrast patvērumu, nokļūt patvērumā
- uzgaumēt atrast pēc visām īpašībām atbilstošu
- uzņemt pēdas atrast pēdas un uzsākt doties pa tām (parasti par suni)
- izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli
- sumēt atrast summu, summēt
- notvert atrast un aizturēt (piemēram, likuma pārkāpēju)
- uzmedīt atrast un nomedīt
- atsijāt graudus no pelavām atrast vērtīgo, atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā
- atņemt atrast vienu saskaitāmo, ja dota summa un otrs saskaitāmais
- patilpt atrast vietu zem kaut kā
- uzdūķerēt atrast zivis naktī, skalu gaismā
- izvilkt dienas gaismā (kaut ko) atrast, atklāt ko; atmaskot
- notvert atrast, atklāt, arī ieraudzīt (ko vajadzīgu, vēlamu)
- pādīt atrast, atzīt
- atlicināt atrast, iedalīt, izbrīvēt (laiku)
- sagādāt atrast, iegūt (barību), izveidot (mitekli) - par dzīvniekiem
- izvēlēties atrast, izraudzīties (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli)
- izvēlēties atrast, izraudzīties noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu)
- notvert atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu)
- attrāpīt atrast, izvēlēties (vajadzīgos vārdus)
- atbildēt atrast, pateikt (problēmas risinājumu, atbildi)
- dabūt atrast, sameklēt (parasti, lai iegūtu savā īpašumā, rīcībā)
- apiet atrast, sastapt
- apčupināt atrast, taustoties apkārt
- apčupinēt atrast, taustoties apkārt
- atklāt atrast, uziet (ko jaunu, nezināmu) pētījumu, meklējumu rezultātā
- parādīt atrast, uzrādīt (kādu vai ko no kāda kopuma)
- uzgābelēt atrast; sameklēt
- gābelēt atrast; uziet; meklēt
- celksnis atrasta lieta, atradums
- Kokumuižas depozīti atrasti Dobeles novada Mežakalna pilskalna piekājē; pirmajā depozītā (atrasts 1869. g.) bija ~1260 priekšmetu, otrajā depozītā ~130 priekšmetu (šķēpu gali, cirvji, kalēja rīki, bronzas rotas, šķiltavakmeņi, galodas); domājams, ka tie ir 5. gs. beigu sakrālie depozīti
- apiet atrasties (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu
- čurnēt atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā; nīkt
- stāvēt atrasties (kādā vidē) - par parādībām dabā
- vilcināties atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties
- apskaut atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju
- aptvert atrasties (kam) cieši apkārt (par priekšmetiem)
- aplipt atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem)
- iekļaut atrasties (kam) cieši visapkārt; arī ierobežot (ko); ietvert (4)
- lenkt atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem)
- ielenkt atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem)
- notupēt atrasties (kur visu laikposmu)
- novietoties atrasties (kur, kādā secībā, attālumā)
- būt atrasties (kur) - par cilvēkiem, dzīvniekiem, lietām
- snaust atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem)
- viļāties atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem)
- peldēties atrasties (šķidrumā, masā) - par priekšmetiem
- sēdēt atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem)
- krist atrasties (uz kā, pāri kam) - par ēnu
- klāt atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu)
- ietvert atrasties (vairākās vai visās pusēs); ierobežot (1), iekļaut (1)
- torčaķ atrasties alkohola vai narkotiku reibumā
- boļeķ atrasties apcietinājumā
- paritsja atrasties apcietinājumā
- atrasties iepriekšējā apcietinājumā atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas
- sēdēt atrasties apcietinājumā, cietumā
- tupēt atrasties apcietinājumā, cietumā
- pihķeķ atrasties apcietinājumā, izciest sodu
- apgrozīties atrasties apgrozībā (1)
- apgrozīties atrasties apgrozībā (2) (par transportlīdzekļiem)
- karot atrasties ar kādu atklāti naidīgās attiecībās
- pripuhaķ atrasties arestā, cietumā
- tupēt atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem)
- tupēt atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1)
- karāties atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā)
- stāvēt saņemtām rokām atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju
- rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
- salikt rokas klēpī atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
- rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
- dimbā atrasties bezizejas situācijā; pagalam
- sabāzt degunus kopā atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties
- sacelties atrasties erekcijas stāvoklī (par dzimumlocekli)
- gulēt atrasties guļus pie zemes (par augiem)
- gulēt atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- nogulēt atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu)
- zvilnēt atrasties guļus stāvoklī; arī bezdarbībā gulšņāt
- pārsvērteniskis atrasties horizontāli tā, ka gareniska priekšmeta lielākajai daļai nav atbalsta
- kačaika atrasties izmeklēšanā
- dzīvot līdzi atrasties kā iespaidā, varā
- karot atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām)
- ēst kroņa kāpostus atrasties karadienestā
- ugunī atrasties kaujā (kara laukā)
- kūmoties atrasties kūmu attiecībās, iegūt jaunus draugus
- dzīvot atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- nākt atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem)
- kāpt atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem)
- iet atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem)
- drebēt atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, dzīvnieku, cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām); trīcēt
- trīcēt atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- trīsēt atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1)
- rotāties atrasties kustībā, virzībā; būt kustīgam
- aptecēt atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu
- būt uz sēkļa atrasties ļoti grūtā, sarežģītā situācijā
- justies kā uz nāvi notiesātam atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes
- klusēt atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); arī būt klusam
- atpūsties atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām)
- snaust atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu
- palikt uz vietas atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī; apstāties kustībā
- griezties kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā)
- žaustīties atrasties nevietā (sagadīšanās pēc)
- būt pa kājām (kādam) atrasties nevietā, traucēt
- pazust atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem)
- stāvēt atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām); atrasties (kur) - par fronti
- gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem)
- gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem)
- zvilnēt atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī
- zvilnīt atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī; bezdarbībā gulšņāt
- balģeķ atrasties reibumā
- piepļeku atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī
- piepļekus atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī
- būt gabalā atrasties samērā tālu
- mīties atrasties secīgi (citam aiz cita); krustoties (citam ar citu)
- būt kā graudam starp diviem dzirnakmeņiem atrasties starp diviem pretējiem spēkiem, divējādu, pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē
- knūbēties atrasties stāvoklī ar nolaistu, noliektu galvu
- nevarēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
- nespēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
- atspūsties atrasties stāvoklī, kad netiek izmantots (par zemi)
- sēdēt atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas
- tupēt atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem
- būt uz spēles atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam
- stresot atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt
- peldēt atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi
- peldēt atrasties šķidrumā vai gāzē noteiktā līdzsvara stāvoklī
- mirkt atrasties šķidrumā, masā (par priekšmetiem)
- stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem)
- saiet atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām)
- saskarties atrasties tieši līdzās (kam)
- pieskarties atrasties tik tuvu (kam), ka skar (to)
- parocē atrasties tuvu (būt ērti sasniedzamam)
- gulēt uz ceļiem atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā
- kulminēt atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli)
- žonglēt uz naža asmens atrasties uz riska robežas
- segt atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
- ceļot atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
- stāvēt atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku)
- stāvēt uz ceļiem atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem
- stāvēt uz galvas atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas
- stāvēt atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku)
- stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām
- stāvēt atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem)
- staigalēt atrasties virzībā, kustībā (par mehānismu, ierīci u. tml.)
- tecēt atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem)
- plūst atrasties virzība, kustībā (par straumi)
- aiziet atrasties virzienā (uz kādu vietu); aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.)
- atiet atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi
- karāties atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem)
- atiet atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm
- ieskaut atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm
- ieslēgt atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām)
- hibernēt atrasties ziemas guļā (par dzīvnieku)
- uzkavēties atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli)
- pludot atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu)
- palikt atrasties, arī nokļūt (kādā pozā, stāvoklī) un nemainīt (to)
- palikt atrasties, arī nokļūt (kādā situācijā, apstākļos)
- stāvēt atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem
- sēdēt atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām
- stāvēt atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī
- ieņemt atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus)
- klāt atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem
- pārklāt atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem
- pastāvēt atrasties, būt (kur, kādā stāvoklī) noteiktu laiku
- klāties atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem)
- klāt atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml.; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu
- gulēt atrasties, būt iekļautam (kur)
- iegult atrasties, būt izveidotam (kur iekšā)
- noslīdēt atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu
- izkaisīt atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām
- nīkt atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku)
- vārgt atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā; arī nīkt (2)
- nogrimt atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms
- iegrimt atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam
- pielipt atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt
- atdusēties atrasties, būt novietotam (kur, uz kā)
- gulēt atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem
- stāvēt atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem
- nākt atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā)
- zvilnēt atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.)
- tupēt atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem)
- sēdēt atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem)
- kāpt atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu
- nogulēt atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem
- izmest līkumu atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
- pieiet atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- pienākt atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- piestiepties atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- pietuvināties atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- pietuvoties atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- pievirzīties atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- piegulēt atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
- piekļauties atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
- piespiesties atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
- pieplakt atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem
- pieslieties atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties
- pieslēgties atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties (3)
- izlīkumot atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.)
- izlocīties atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.)
- aizlīkumot atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.)
- aizlocīties atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.); aizlīkumot
- saliekties atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi
- sliekties atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku)
- krist atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
- pievienoties atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu
- saiet atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām)
- slaistīties atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi
- izvirzīties atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
- iziet atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām)
- izvirzīties atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
- laisties atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu)
- uzliekties atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
- uzlīkumot atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
- uzlocīties atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
- uzvīties atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
- uzkāpt atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku
- slieties atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku)
- sniegties atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.)
- uziet atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku
- slīdēt atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku)
- stāvēt atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem)
- stāvēt atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parasti par celtnēm
- mitināties atrasties, darboties (kur) - par uzņēmumu, iestādi u. tml.
- smakt atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos
- kļauties atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt; būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt
- berzēties atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā
- rīvēties atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā; berzēties (2)
- iznākt atrasties, parādīties (zemes virspusē) - par iežiem
- sēdēt atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi
- nožveirēt atrasties, uzturēties (kur) bez vajadzības
- smakt atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās
- palikt atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā)
- Lielvārdes Ipšu depozīts atrasts 1884. g. Ogres novada Lielvārdes pagastā, \~600 uz austrumiem no Ipšu mājām, tajā bija 243 10.-11. gs. sudraba monētas un 2 zelta gredzeni, datējams ar 11. gs. 2. pusi
- Tīras purva depozīts atrasts 1936. g. Dunikas pagasta Tīrspurvā 1,1-1,5 m dziļumā, rokot kūdru, tajā ir 2 ar ādu apvilkti egles dēļu vairogi (diametrs 85,5 cm), vairoga umbons no izdobta bērza māzerpuna, vairogu dēlīši, dzeramais rags ar bronzas apmali, bronzas katliņš u. c. priekšmeti
- Panagjurištes depozīts atrasts 1949. g. Bulgārijā Panagjurištes pilsētas nomalē, depozītā bija 9 figūras, no zelta skārda izgatavoti trauki (masa 6,1 kg), ko rotā reljefi attēli - ainas no grieķu mitoloģijas; trauki darināti Mazāzijā 4 gt. b. vai 3. gt. sākumā p. m. ē.
- Raušu depozīts atrasts 1970. g. Salaspils pagastā, Doles Raušu apmetnes vietā 60 cm dziļumā, datējams ar 11. gs. 2. pusi, tajā ir >40 dzelzs priekšmetu - tālaika kalēja darbarīki un izstrādājumi
- Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
- pamalis atrasts bērns, atradenis
- atradenis atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi
- Kreiču apmetne un kapulauks atrodas 2 km uz dienvidaustrumiem no Ludzas, Isnaudas pagastā; apmetnē (3. gt. 2. p. - 2. gt. v. p. m. ē.) atsegtas celtņu paliekas, atrastas raga, akmens, krama senlietas, keramika; kapulaukā (2. gt. 1. puse p. m. ē.) atsegti 22 apbēdījumi ( daļa no tiem apbērta ar sarkano okru), atrasti krama un kaula bultu gali, dzintara, kaula, dzīvnieku zobu piekariņi
- Kalniešu kapulauki atrodas Aizkraukles novadā, Daugavas labajā krastā, 7 km augšpus Kokneses; pirmajā kapulaukā atsegti 2 bronzas laikmeta uzkalniņi (12.-6. gs. p. m. ē.) ar ugunskapiem un skeletkapiem; otrajā kapulaukā (8. gs.) atsegti latgaļu apbedījumi, atrasti darbarīki, rotas
- Cepurītes salas apmetne atrodas Alūksnes ezera salā Cepurītē, atrastas bezripas (apmestās, gludās) un ripas keramikas lauskas, māla tīģeļa, lejamās formas fragmenti, bijusi apdzīvota 1. gt. - 2. gt. sākumā
- Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
- Lubāna līdzenuma arheoloģiskie pieminekļi atrodas Balvu, Madonas, Rēzeknes novadā, Lubāna ezera purvu ieplakā; atklātas />20 mezolīta un neolīta apmetnes (9. gt. - 2. gt. 2. cet. p. m. ē.); neolītā Lubāna līdzenumā bijis dzintara apstrādes un maiņas centrs; atsegti mājokļi, apbedījumi, atrasti kaula, krama, raga priekšmeti, keramika
- Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.)
- Krotes Brūveru avots atrodas Bunkas pagastā, izrakumos atrastas rotaslietas, kas datējamas ar 11.-13. gs., senākais droši datētais kulta avots Latvijā
- Liepiņu kapulauks atrodas Cēsu novada Drabešu pagastā; 9.-12. gs. latgaļu apbedījumi, kapu bedres izklātas ar mizām, tāsīm, atrasti arī bluķa zārku fragmenti; atrasti ieroči, rotas, apģērba fragmenti
- Degteru pilskalns atrodas Ciblas pagasta Degteros, tas ir savrups, iegarens, 10-12 m augsts paugurs, apmēram 30 x 50 m lielo plakumu apjož valnis, pēc atrastajām trauku lauskām tiek vērtēts, ka tas bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. un 1. gt. m. ē.
- Ošu apmetne un kapulauks atrodas Dobeles novadā Bērzes kreisajā krastā, pie Snierāja ietekas; atsegti 5.-9. gs. zemgaļu apbedījumi; atrasti ieroči, darbarīki, rotas; netālu no kapulauka atklāta apmetne
- Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai
- Belogrudovas Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
- Belogrudovas Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā
- Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā
- Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām
- Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas
- Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas
- Prīšmanču kapulauki atrodas Lietuvā Kretingas rajona Prīšmanču ciemā; senākajā kapulaukā (2.-5. gs.) ap apbedījumiem sakrauti akmeņu vainagi; atrasti ieroči, darbarīki, rotas, romiešu monētas; netālu no šā kapulauka atsegti, domājams, kuršu apbedījumi (9.–12. gs.)
- Salenieku kapulauks atrodas Ludzas novada Nautrēnu pagastā; uzkalniņos atsegti skeletkapi, akmeņu krāvumos - ugunskapi (1. gt. p. m. ē. un 2.-4. gs. m. ē.), atrastas rotas, darbarīki
- Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.)
- Radžu kapulauks atrodas Pļaviņu pilsētā; 32 latgaļu apbedījumos (8.-12.) atrasti ieroči, ar bronzas stīpiņām rotātu apģērbu fragmenti, rotas, darbarīki
- Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū
- Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas
- Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam
- Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas
- Pūteļu kapulauks atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā; skeletkapos un ugunskapos atrastie dzelzs ieroči, bronzas, dzintara rotas, kermika raksturo 11.-13. gs. lībiešu kultūru; atsegti arī apbedījumi akmens šķirstos (1. gt. p. m. ē.)
- Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
- Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
- Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm
- Purciema apmetne atrodas Talsu novadā, netālu no Rojas, Kaļķupītes krastā; atsegtas 7 neolīta mītnes (3. gt. p. m. ē. - 2. gt. sāk. p. m. ē.), atrasta porainā keramika un ķemmes-bedrīšu keramika, akmens rīki
- Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts
- Pūres Zviedru kapulauki atrodas Tukuma novada Pūres pagastā pie Zviedru mājām, atsegti 9 ugunskapi (12. - 14. gs.), 2 skeletkapi (16. gs.), atrastas kuršiem raksturīgas senlietas; 12. - 19. gs. kapulauka teritorijā bijusi kapsēta
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas
- Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
- atšauties Atvirzīties nost, atrasties atstatu
- pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko)
- selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas
- ginks augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam
- uzbakstīt Bakstot sataustīt, atrast
- uzdukstīt Bakstot uztaustīt, sameklēt, atrast
- laimiņu basija basiju suga ("Bassia sedoides syn. Echinopsilon sedoides"), Latvijā atrasta tikai 1960. g. Šķirotavas dzelzceļa stacijā Rīgā
- vancka Bērns, kas nolaupīts un nav atrasts
- nodiedelēt bez rezultātiem ilgāku laiku kaut kur atrasties
- nodiedēt bez rezultātiem kaut kur ilgāku laiku atrasties
- slēptais bezdarbs bezdarbs, kuru neatspoguļo oficiālā statistika: galvenokārt ietver darbiniekus, kuri atrodas piespiedu bezalgas atvaļinājumā vai pret savu gribu strādā nepilnā slodzē, personas, kuras zaudējušas cerības atrast darbu
- džakāties Bezjēdzīi kaut kur atrasties un it kā kaut ko darīt
- tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi
- starainā bifora biforu suga ("Bifora radians"), Latvijā adventīva, atrasta tikai vienreiz
- uzčakarēt Bikstot, rušinot, rakņājoties (kur), atrast, uzcelt (ko) virspusē
- ložņu blaktene blakteņu suga ("Ononis repens") atrastas Rīgā un Ventspilī nezāļainās vietās, ceļmalās (herbārijā pēdējais vākums 1922. g.)
- uzbrist Brienot sasniegt, atrast
- abraxas Buramvārds, ko var atrast iekaltu senos akmeņos; ja šā vārda burtus grieķiskā rakstībā interpretē kā ciparus, summā iznāk 365
- būt drošās rokās būt (atrasties, nodot) drošībā
- būt (kam) uz rokām būt (atrasties, palikt) kā apgādībā
- pēc vārda kabatā nemeklēt būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei
- būt spīlēs būt apdraudētam; atrasties spiedīgos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt, arī bezizejas situācijā
- čumēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt, mudžēt
- ņudzēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); mudžēt (1), čumēt (1)
- mudžēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt (1), čumēt (1)
- ņirbēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt
- ņirbt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt
- aizstiepties būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.)
- stīgot būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā
- pakāpties būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi)
- pacelties būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu)
- pakāpt būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu)
- vilkties būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru)
- šķērsot būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi
- slēpties būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā
- nomētāties būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā
- vaļāties būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4)
- vāļāties būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4)
- mētāties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu)
- svaidīties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4)
Atrasts piemēros (37):
- attālums - Cik daudz labprātāk es tagad atrastos simt kilometru attālumā no visa šī tirgus...
- tirgus - Cik daudz labprātāk es tagad atrastos simt kilometru attālumā no visa šī tirgus...
- šūšana — Antonija gribēja atrast dažādus sīkumus kleitas šūšanai — diegus un mežģīnes, — saka vecais mākslinieks.
- žokejcepure — Arī es savu pirmo žokejcepuri nopirku tikai tad, kad nevarēju atrast pieklājīgu platmali.
- beidzot — Beidzot dvielis bija atrasts.
- atrast kopīgu valodu — Nevarēsi atrast kopīgu valodu.
- pieeja Abi nolēma, ka Rūķis Izlūks meklēs pārējos, bet Septītais Rūķis mēģinās panākt troļļus un palīdzēs tiem atrast pieeju koraku un farkiju nometnei.
- kapitāls Alkatība dzen riskēt bez apdomas, bet skopums neļauj kapitālam atrasties apgrozībā, tāpēc tas dilst.
- sālījums Apēdis visus sālījumus, viņš uzkāpa uz bēniņiem cerībā atrast kaut ko vērtīgu.
- konsultācija Ar Andreju nolēmām atrast tuvāko Land Rover servisu, un doties pēc konsultācijas.
- tēzaurs ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone dienu sāk, pārlapojot Oksfordas tēzauru, lai atrastu kādu efektīgāku sinonīmu vārdam nežēlīgs un vēlāk, izteiksmīgi saviebusies TV kameru priekšā, tajā apzīmētu Asada režīmu.
- sakne Atrisināt vienādojumu nozīmē atrast visas tā saknes vai pamatot, ka vienādojumam sakņu nav.
- saimnieks Automašīnas saimnieks lūdz pēc palīdzības, lai savu auto atrastu.
- internets Avīzēs un internetā var atrast mazāk romantiskus gājienus.
- maz Avīzēs un internetā var atrast mazāk romantiskus gājienus.
- šaize Bet šaize tāda, ka jūnija sākumā man nav plānots atrasties Latvijā.
- sabiedrība Bija gaužām patīkami atkal atrasties angļu sabiedrībā.
- vārds Cerēju atrast zīmīti, kurā man noteikti ir veltīti mīļi vārdi, bet – nekā!
- atrast kopīgu valodu Diezgan vienkārši mācēju atrast kopīgu valodu ar dažādu valstu cilvēkiem.
- atrast kopīgu valodu Edītes dzīvē jau bija bijis tāds vīrietis, ar kuru viņa nekādi nespēj atrast kopīgu valodu.
- pretēji Es aizklīdu pretēji pulksteņrādītāju kustības virzienam, dodoties uz tualešu pusi, taču patiesībā mans mērķis bija atrast kādu kaktiņu, kur patverties no ceļabiedra.
- ātrums Es ātrumā nevaru savas brilles atrast un izlasīt.
- vieta zem saules Es sāku gaidīt piemērotu brīdi, lai mierīgi un pārliecinoši paziņotu lēmumu, ka mūsu raksturi neatbilst kopdzīvei, tādēļ, labu vēlēdama, novēlu Betijai atrast tādu vietu zem saules, kādu viņa pelnījusi.
- gaišā dienas laikā Gaišā dienas laikā pašā Rīgas centrā tiek kultivēts pasākums, kurš potenciāli var ierobežot daudzu gaišgalvainu cilvēku iespējas – atrast darbu, veidot attiecības.
- papardes zieds Gribu atrast papardes ziedu!
- pūst Ibio, būtu te Šlesers kāju spēris, tagad atrastos lielceļš, pa kuru varētu pūst ar 30 km/ stundā, nevis klumpačot ar apkaunojošiem 300 metriem/ 10 minūtēs.
- atlīdzība Iespējams, manā " partijā" tas ir vienkāršāk,- nav nopietnas konkurences cīņas par krēsliem, jo nav viegli atrast kandidātu amatam, kurā vienīgā atlīdzība ir tikai līdzcilvēku draudzība.
- piedāvājums Ir vairāki interneta veikali, kur Jūs varat atrast labāko un izdevīgāko dizaineru sieviešu apģērbu piedāvājumu.
- ielogoties Ja esi ielogojies kā reģistrēts dalībnieks, tad vienmēr varēsi ļoti vienkārši atrast savu dalībnieka lapu.
- nomirt Ja netiks atrasts sponsors vai kāds cits līdzīgs risinājums, tad projekts nomirs.
- skriešana Ja saproti, ka allaž esi mūžīgā steigā un skriešanā, tev vajadzētu atrast savas problēmas iemeslu.
- desmaize Ja somā aizķērušās desmaizes, var pārnākt atpakaļ pār tiltiņu, paiet nedaudz uz priekšu un atrast kādu gleznainu pusdienošanas vietu Mežotnes pilskalnā.
- statuss Ja tā, tad esmu arī ar mieru šajā statusā atrasties līdz pat savas eksistences beigām.
- atrast kopīgu valodu Ja vecāki nespēj atrast kopīgu valodu ar bērnu, palīdzēt var psihologs, bet nopietnākos gadījumos – _ arī psihiatrs.
- risinājums Jebkurai problēmai var atrast risinājumu.
- atrasties Jums vienmēr atrastos, par ko runāt.
- telpa Kādā zinātnieku veiktā pētījumā tika atrasta sakarība starp dažādiem gēniem un to ietekmi uz atmiņu, orientāciju telpā un reakcijas ātrumu.
atrast citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv