stīgot
stīgot 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | stīgoju | stīgojam | stīgoju | stīgojām | stīgošu | stīgosim |
| 2. pers. | stīgo | stīgojat | stīgoji | stīgojāt | stīgosi | stīgosiet, stīgosit |
| 3. pers. | stīgo | stīgoja | stīgos | |||
Pavēles izteiksme: stīgo (vsk. 2. pers.), stīgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stīgojot (tag.), stīgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stīgotu
Vajadzības izteiksme: jāstīgo
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Augot veidot stīgas (par augiem); būt ložņājošam (par augiem, to daļām).
2.intransitīvs Būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
2.1.transitīvs Veidot (ko) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
2.2.intransitīvs Būt staipīgam (1).
3.poētiska stilistiskā nokrāsa, transitīvs Spēlēt (stīgu instrumentu); arī skaņot (stīgu instrumentu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pat augstsprieguma stabu ieskāvusi stīgojošā hortenzija, pīpju koks un vīnstīgulājs.
- 16 Rundāles pils Baltajā zālē koncerts « Kokles stīgo Ziemassvētku pasakas».
- Realitāte te stīgoja dziļākos slāņos, kas ārējām mainībām nepakļāvās.
- Stīgojošās lagenārijas jeb pudeļgurķi izskatās dekoratīvas, bet pārtikā vairāk piemērotas garaugļu šķirnes.
- Gadu pēc gada, līdz matus stīgoja sirmas stīdziņas.