pazaudēt
Lietojuma biežums :
pazaudēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Palikt bez (kā), (to) aizmirstot, aiz paviršības atstājot, izmetot u. tml. un nespējot atrast.
Saistītās nozīmesizzaudēt, pagalināt, nozaudēt, pagaisināt.
1.1.Aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast.
1.2.Nemākot orientēties, novirzīties (no ceļa, pēdām u. tml.) un nespēt vairs atrast (tās).
1.3.pārnestā nozīmē Aizmirst (sakāmo, domu); neatrast (vajadzīgos vārdus).
Saistītās nozīmes
2.Palikt bez (kā), nespējot saglabāt, nosargāt u. tml. (to).
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiPazaudēt sevi.
Tulkojumi
2.1.Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.), pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā).
Saistītās nozīmes
Tulkojumi
2.2.Palikt bez (kādas ķermeņa daļas, piemēram, operācijā, nelaimes gadījumā); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija).
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiPazaudēt balsi. Pazaudēt valodu.
2.3.Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiPazaudēt prātu (arī saprātu).
2.4.Neiegūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.); nelietderīgi, bezmērķīgi iztērēt (ko).
Saistītās nozīmes
3.Piedzīvot zaudējumu (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā).
Saistītās nozīmesciest zaudējumu, zaudēt, paspēlēt.
Tulkojumi
3.1.intransitīvs
Stabili vārdu savienojumiPazaudēt galvu. Pazaudēt no acīm (arī no redzes loka, redzes lauka).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri