klusēt
Lietojuma biežums :
klusēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
klusēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml).
1.1.Neizpaust (ko); neizteikt (piemēram, domas, uzskatus).
1.2.Nebūt vairs aktīvam (parasti radošā darbā); aktīvi nepiedalīties (kur), palikt nomaļus.
1.3.Nebūt kontaktā (ar kādu), nereaģēt (uz ko, piemēram, ar vēstuli).
1.4.Neradīt balss skaņas (par dzīvniekiem).
2.parasti formā: trešā persona Neradīt skaņas (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml.); nedarboties (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml., kas rada skaņas).
2.1.Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); arī būt klusam.
Stabili vārdu savienojumiKlusē kā kaps.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri