klusība
klusība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | klusība | klusības |
Ģen. | klusības | klusību |
Dat. | klusībai | klusībām |
Akuz. | klusību | klusības |
Lok. | klusībā | klusībās |
novecojis Klusums1.
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad var pukoties uz viņu klusībā, re kā izjauca man....
- Te es klusībā priecājos, ka iepriekšējā vakarā biju labi izgulējusies.
- Kamēr pārējie klusībā nosmīkņā, ģimene dodas pie pirmās mājas. «
- Kopš bērna piedzimšanas viņš ieradis katru dienu klusībā atvadīties no savējiem.
- Jūlīte klusībā ir nedaudz iemīlējusies skolotājā un vienmēr ir viņa pusē.