klusināt
Lietojuma biežums :
klusināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss.
2.1.Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni).
2.2.Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tml.) rada klusākas skaņas vai nerada skaņas.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti gaisma, krāsas) kļūst mazāk spilgts.
3.1.Padarīt vājāk uztveramu; neizcelt.
4.Vājināt, apvaldīt (psihisku stāvokli), mazināt (tā) intensitāti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri