klusīgs
klusīgs apvidvārds
Mierīgs, apdomīgs, kluss.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- labāk iekost bizi mutē , bet kliegt ne tad būs klusīgs bērns
- Reiz atbraukusi pie N ru saimnieces , kurai bijis klusīgs bērns , kāda sieva , tādu ļaužu
- Pirtī maziņo uzjem lāvā un tam trīs reizas ar slotu vēdina pa mutīti , lai būtu klusīgs , nepļā pātu niekus un būtu vecākiem pā zemīgs
- Dievs man stāvēja nevis blakus, bet blakus kādam, kas bija man blakus, tik ļoti klusīgs bija Dievs, - un es pēkšņi vairs nesapratu un nebiju pārliecināts, vai tā meitene vispār bija.
- "Skatuves mākslinieks Edgars Liepiņš par maniem darbiem teiktu, ka tās ir latvistiski klusīgas ainavas."