vārgt
vārgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vārgstu | vārgstam | vārgu | vārgām | vārgšu | vārgsim |
| 2. pers. | vārgsti | vārgstat | vārgi | vārgāt | vārgsi | vārgsiet, vārgsit |
| 3. pers. | vārgst | vārga | vārgs | |||
Pavēles izteiksme: vārgsti (vsk. 2. pers.), vārgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vārgstot (tag.), vārgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vārgtu
Vajadzības izteiksme: jāvārgst
1.Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
1.1.Nīkt, nīkuļot (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
2.Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā; arī nīkt2.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tagad Mika diezin kur, es nīkstu un vārgstu.”
- verbs *vargt > vārgt [ār, ār].
- Sācis vārgt, brālis pats ir viņu aicinājis palīgos. „
- Gaitenī no kādas durvju apakšas spraucās ārā vārga, šaura gaismas strīpiņa.
- J. Endzelīns šos vārdus saista ar latv. darbības vārdu vārgt un lietvārdu vergs.