vārgulis
vārgulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vārgulis | vārguļi |
| Ģen. | vārguļa | vārguļu |
| Dat. | vārgulim | vārguļiem |
| Akuz. | vārguli | vārguļus |
| Lok. | vārgulī | vārguļos |
vārgule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vārgule | vārgules |
| Ģen. | vārgules | vārguļu |
| Dat. | vārgulei | vārgulēm |
| Akuz. | vārguli | vārgules |
| Lok. | vārgulē | vārgulēs |
2.Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņai nāksies stāties pretī karavīram, nevis kaut kādam bēgošam vārgulim.
- Vārguļi nevienam, izņemot piederīgos un dažus draugus, nemaz nav vajadzīgi.
- Taču mēs tikko konstatējām, ka opozīcijā nekādi vārguļi nesēž.
- Cik ļoti tie vārguļi jums pateiks, savu cauru mūžu!
- Nedrīkst taču parādīt, ka latgaļi ir kādi vārguļi.