vārgulīte
vārgulīte apvidvārds
Dem. → vārgule.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atceries, kāda es biju vārgulīte?
- Darinājumiem ar - ul- raksturīgi, ka tiem nereti tiek pievienots vēl viens piedēklis, piemēram, māmulīte, vārgulīte, stabulnieks.
- Tādi ir, piemēram, sērdienīte, vārgulīte, nabadzīte, nabadzītis ar - īt-, savukārt ar - iņ- – bāriņš, nabadziņš, ubadziņš.
- Atvasinājumiem ar - īt- raksturīgi, ka to pievieno aiz kāda cita piedēkļa, visbiežāk - ul-, - el-, piemēram, vārgulīte, šūpulītis, māmulīte, dzirkstelīte.
- Izņēmums ir deminutīvi ar piedēkli - īt-, kas nereti sastopams aiz kāda cita piedēkļa, visbiežāk - ul-, piemēram, māmulīte, vārgulīte, šupulītis, arī - el- – dzirkstelīte.