vārguļot
vārguļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vārguļoju | vārguļojam | vārguļoju | vārguļojām | vārguļošu | vārguļosim |
| 2. pers. | vārguļo | vārguļojat | vārguļoji | vārguļojāt | vārguļosi | vārguļosiet, vārguļosit |
| 3. pers. | vārguļo | vārguļoja | vārguļos | |||
Pavēles izteiksme: vārguļo (vsk. 2. pers.), vārguļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vārguļojot (tag.), vārguļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vārguļotu
Vajadzības izteiksme: jāvārguļo
1.Slimot, parasti ilgāku laiku; arī vārgt1, parasti ilgāku laiku.
1.1.Nīkt, nīkuļot (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
1.2.pārnestā nozīmē Būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
2.Vārgt2, parasti ilgāku laiku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Minna ilgi vārguļoja ar cukurslimību, mira 1963. gada 12. oktobrī.
- Kamēr vīrs vārguļoja, Sigita kļuva par ģimenes galvu.
- Pagājis gads, kopš piekritu nolikt malā personīgo dzīvi un iekustināt vārguļojošo sovhoza komjaunatnes šūniņu.
- Ja bija vēl saknes, stumbrs un zari jau kalta, vārguļoja vai bija apsēsti ar kukaiņiem.
- Man nav laika vārguļot.