slimot
Lietojuma biežums :
slimot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
slimāt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
Locīšana
1.Būt slimam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriViņa joprojām slimo.
Saistītās nozīmesvājuļot, vaidēt, sirgot, sērgaļāt, slimīt, vārgot.
Stabili vārdu savienojumiSlimot ar sirdi.
1.1.Būt slimam — par augiem.
PiemēriTātad - tomāti (un augi vispār) slimo ar dažādām slimībām - vīrusu, baktēriju, vai sēņu!
Saistītās nozīmes
1.2.pārnestā nozīmē Būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām.
PiemēriUn īpaši tiem, kas slimo ar perfekcionisma “slimību”!
2.žargonisms Just līdzi (sportā), karst.
PiemēriNē, nu patusēties, aliņu padzert un izbļaut rīkli jau var;) Bet tā, lai īpaši slimotu ar šiem sporta veidiem, nu nē.
Saistītās nozīmeskaist.
Avoti: LLVV, SLG, T, KiV
Korpusa piemēri:šeit