Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
degt1
degt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.degudegamdegudegāmdegšudegsim
2. pers.dedzdegatdegidegātdegsidegsiet, degsit
3. pers.degdegadegs
Pavēles izteiksme: dedz (vsk. 2. pers.), dedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: degot (tag.), degšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: degtu
Vajadzības izteiksme: jādeg
1.parasti formā: trešā persona Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem u. tml.).
PiemēriDedzis vairākkārt, taču gandrīz vienmēr gluži vai sadzīvisku pārpratumu un nolaidīgas rīcības dēļ.
  • Dedzis vairākkārt, taču gandrīz vienmēr gluži vai sadzīvisku pārpratumu un nolaidīgas rīcības dēļ.
  • Dega veikala telpas Morgenšterna namā.
  • - Vai kāds var saglabāt azotē uguni, lai nesāktu degt viņa drēbes?
  • Iepriekšējā gadā bija degusi universitātes lielā aula.
Saistītās nozīmesgruzdēt, svilt, svilt, liesmot, liesmot, kveldot.
Hiponīmi
degt zilās ugunīs1 — Strauji un spēcīgi degt.
gruzdēt1 — Degt lēnām, bez liesmām; tikko degt.
kveldot1 — Kvēlot.
kvēlēt1 parasti formā: trešā persona — Kvēlot (1).
kvēlēties1 — Kvēlot.
kvēlot1 parasti formā: trešā persona — Degt ar spožu liesmu.
liesmot1.2 — Degt ar lielām liesmām (ugunsgrēkā).
liesmot1 parasti formā: trešā persona — Degt ar liesmu.
svilt1 — Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu.
svilt2 sarunvaloda — Degt, parasti ar lielu liesmu, strauji.
zvērot1 parasti formā: trešā persona — Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu; arī kvēlot (1).
zvērot1.1 — Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
Tulkojumiburn, fire.
burn, fire, burn down
destroy by fire; "They burned the house and his diaries"
[Princeton WordNet 3.0]
1.1.Par ugunskuru, uguni.
PiemēriLai apkārt plūst upe, ap noru zied milzu magnolijas, deg uguns un smaržo pēc zemes.
  • Lai apkārt plūst upe, ap noru zied milzu magnolijas, deg uguns un smaržo pēc zemes.
  • Dega ugunskuri, kūpēja lauka virtuves.
1.2.Būt tādam, kam piemīt degtspēja.
PiemēriAprakstītā papīra ķīpas es nesu mājās un izmantoju krāsns iekuram, lai arī deg tās slikti.
  • Aprakstītā papīra ķīpas es nesu mājās un izmantoju krāsns iekuram, lai arī deg tās slikti.
  • Atkritumus, kurus varēja, sadedzināja jau naktī, nedegošos sakompaktēja, sasēja un iekrāva atkritumu laivā.
Tulkojumiburn.
burn, combust
undergo combustion; "Maple wood burns well"
[Princeton WordNet 3.0]
2.parasti formā: trešā persona Radīt, izstarot siltumu, gaismu.
PiemēriVisi bija ļoti satraukti, un daudziem rokās dega lāpas.
  • Visi bija ļoti satraukti, un daudziem rokās dega lāpas.
  • Dega sveces, un aizgājējas klātbūtnē valdīja bijīgs klusums.
Tulkojumiburn.
burn, glow
shine intensely, as if with heat; "The coals were glowing in the dark"; "The candles were burning"
[Princeton WordNet 3.0]
2.1.Spīdēt.
PiemēriIelas apgaismes lampa vēl deg, tātad vēl nav četri.
  • Ielas apgaismes lampa vēl deg, tātad vēl nav četri.
  • Māju logos dega ugunis.
Saistītās nozīmesspīdēt, kvēlot, spīgoties, spozmēt.
Sinonīmi
spīdēt1 parasti formā: trešā persona — Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
kvēlot1.2 — Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
spīgoties1 — Spīdēt.
spozmēt1 — Spīdēt.
zvildzēt1 — Spīdēt.
Hiponīmi
dzalkstīt1 — Zibēt, laistīties.
laistīties1 — Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
lāsmot1 — Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
lāsmoties1 — Lāsmot.
mirdzēt1 — Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
mirdzināt1 transitīvs — Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
mirgot1 — Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu); būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu); arī mirdzēt.
spīdināties1.1 — Ievērojami atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
spīgāt1 — Vāji spīdēt, mirguļot, zibsnīt.
spulgot1 — Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); būt skaidram, dzidram (par gaismu).
vizēt1 — Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizmot, vizuļot.
vizmot1 — Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
vizuļot1 — Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
zaigot1.1 — Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zalgot1.1 — Spilgti, spoži spīdēt, atstaro ļoti mainīga stipruma gaismu.
zibēt1 — Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
zibsnīt2 — Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
zibt1 — Zibēt.
zvērot1.2 — Spoži spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
zvidzēt1 — Mirdzēt, vizēt.
zvīgot1 — Zvīļot; zvīguļot.
zvīguļot1 — Zvīļot, vizuļot.
zvilēt1 — Zibēt.
zvīļot1.1 — Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
Hiperonīmi
zvīlēt1 — Dedzināt, spīdēt.
Tulkojumishine.
shine, beam
emit light; be bright, as of the sun or a light; "The sun shone bright that day"; "The fire beamed on their faces"
[Princeton WordNet 3.0]
2.2.Būt kārtībā, būt lietojamam (par siltuma, gaismas avotu).
PiemēriViņa sēdēja jāteniski uz masta, un viņas uzdevums bija ar vienīgo degošo lukturi vadīt laivu gaitu, lai tās vilktu uz sāniem guļošo brigu pareizā virzienā.
  • Viņa sēdēja jāteniski uz masta, un viņas uzdevums bija ar vienīgo degošo lukturi vadīt laivu gaitu, lai tās vilktu uz sāniem guļošo brigu pareizā virzienā.
Saistītās nozīmesstrādāt, darboties.
Hiperonīmi
darboties9 parasti formā: trešā persona — Būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā.
rullēt3.1 žargonisms — Būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā.
strādāt5.1 — Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
3.Just stipru karstumu; kļūt karstam, arī sārtam (par ķermeni, tā daļām).
PiemēriBet sāk degt pirkstu gali, sāpes skrien ātrāk, ātrāk...
  • Bet sāk degt pirkstu gali, sāpes skrien ātrāk, ātrāk...
  • Ausis dega, mīlestības aizsvilinātas.
  • Sejas un rokas dega, ausis liesmoja.
Saistītās nozīmeskvēlēt, kaist, karst, tvīkt, svilt, zvērot.
Sinonīmi
kvēlēt3 parasti formā: trešā persona — Kvēlot (3).
kaist2 — Just stipru karstumu; būt ļoti karstam (par ķermeni, tā daļām); arī kvēlot; degt.
karst2 — Rasties karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās).
tvīkt1 — Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās); arī karst (2).
svilt3 — Stipri karst (parasti par ķermeni, tā daļām).
zvērot3 parasti formā: trešā persona — Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) – par cilvēka ķermeņa daļām; kvēlot (3).
kvēlot3 — Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) – par cilvēka ķermeņa daļām.
Tulkojumi
(LV šaurāka nozīme) burn
feel hot or painful; "My eyes are burning"
[Princeton WordNet 3.0]
3.1.Just sūrstošas, dedzinošas sāpes, sāpīgu kairinājumu.
Piemēri- Guļu kā lupata, viss deg un velk, rīt ar drēbēm būs jāstrādā, citādi beigas.
  • - Guļu kā lupata, viss deg un velk, rīt ar drēbēm būs jāstrādā, citādi beigas.
  • Pēdas deg jau pusdistancē, jo visu laiku pārvietojamies pa asiem dolomītiem.
Saistītās nozīmessūrstēt.
Sinonīmi
sūrstēt1 — Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši, sāpēt.
svilt4 parasti formā: trešā persona — Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
Hiperonīmi
sāpēt1 — Būt tādam, kurā izraisās sāpes1 - par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.
Tulkojumi
(LV šaurāka nozīme) burn
feel hot or painful; "My eyes are burning"
[Princeton WordNet 3.0]
4.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Par daudz sakarst (par to, ko cep vai uz kā cep).
PiemēriJa maize sāk degt, to paslēpj zem dārzeņiem.
  • Ja maize sāk degt, to paslēpj zem dārzeņiem.
  • Pannā izkausē sviestu ar cukuru, silda 3-4 minūtes (es tik ilgi nekarsēju,jo sāka degt).
  • Lai arī foliju tinu cieši un rūpīgi, tomēr sviests no tās pamanījās izsprukt un panna nedaudz dega, tāpēc labāk drošības pēc uzlikt vienu folijas kārtu vairāk.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
pārcepties1 — Tikt pārceptam; refl. → pārcept (1).
Hiponīmi
piedegt1 — Karstumā daļēji sadegt un pielipt pie (kā) virsmas.
piedegt2 — Kļūt tādam, kam pie dibena, sienām pielīp kas karstumā daļēji sadedzis (parasti par trauku).
Tulkojumi
(LV šaurāka nozīme) overcook
cook too long; "The vegetables were completely overcooked"
[Princeton WordNet 3.0]
4.1.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Sakarst (mitrumā) – par sienu, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
sakarst3 parasti formā: trešā persona — Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
5.parasti formā: trešā persona Izcelties ar spožumu, ar košu, parasti sarkanu, krāsu.
PiemēriVakaros saules riets dega tāda spilgtuma un radīja ap sevi tik pārdabiski skaisti apspīdētus mākoņus, ka tiešām aizmirsās itin viss — nometne, dzeloņstiepļu žogs un zudusī brīvība.
  • Vakaros saules riets dega tāda spilgtuma un radīja ap sevi tik pārdabiski skaisti apspīdētus mākoņus, ka tiešām aizmirsās itin viss — nometne, dzeloņstiepļu žogs un zudusī brīvība.
  • Starp ērkšķiem un sarkanīgiem puniem deg, liesmo auglīši.
Saistītās nozīmeskvēlēt, zvērot, svilt, tvīkt, kvēlot, kaist.
Sinonīmi
kvēlēt2 parasti formā: trešā persona — Kvēlot (2).
zvērot2 parasti formā: trešā persona — Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem); kvēlot (2).
svilt1.1 pārnestā nozīmē — Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu).
tvīkt3.1 pārnestā nozīmē — Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
kvēlot2 parasti formā: trešā persona — Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
kaist1.1 pārnestā nozīmē — Izstarot spilgtu gaismu, stipru siltumu; būt spožam, spilgtam; degt, kvēlot.
liesmot2.4 — Būt ļoti spilgtā (parasti sarkanā) krāsā.
Hiponīmi
gailēt1.1 — Sārti mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
6.Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
PiemēriEs degu dusmās.
  • Es degu dusmās.
  • Mīlestība- īss, ļoti spilgts dzīves mirklis, kad dvēsele un prāts deg nevaldāmās kaisles liesmās un tu nekādi nevari tās apdzēst.
  • — Līva dega nepacietībā, kad tēvs vēl vilcinājās ar atbildi.
Saistītās nozīmeskaist, kvēlēt, zvērot, kvēlot, svilt.
Sinonīmi
kaist3 — Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt.
kvēlēt4 — Kvēlot (4).
zvērot4 — Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam; arī kvēlot (4).
kvēlot4 parasti formā: trešā persona — Būt spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam.
svilt5 — Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
tvīkt1.1 pārnestā nozīmē — Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Būt stāvoklī ↔ Spējīgs būt stāvoklī: dedzīgs1 — Tāds, kam ir spēcīgas, kvēlas, aktivizējošas jūtas.
Tulkojumi
burn
feel strong emotion, especially anger or passion; "She was burning with anger"; "He was burning to try out his new skies"
[Princeton WordNet 3.0]
6.1.Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
PiemēriPar savi lietu vajag degt, gan darbojoties teātrī, gan baznīcā, gan partijās.
  • Par savi lietu vajag degt, gan darbojoties teātrī, gan baznīcā, gan partijās.
  • Es nemēdzu uztraukties darot lietas par kurām degu aizrautības uguņos un informēšana par tehnoloģiju iespējām ir viena no tām.
  • Man prieks, ka spēju redzēt cilvēkus, kas tiešām deg idejā par e-Latviju.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
kaist3.1 — Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
Aptuvenie sinonīmi
slimot2 žargonisms — Just līdzi (sportā), karst.
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Būt stāvoklī ↔ Spējīgs būt stāvoklī: dedzīgs2 — Tāds, kas nododas kaut kam ar lielu enerģiju, aizrautību, sajūsmu.
6.2.Spēcīgi norisēt (par psihiskiem procesiem).
PiemēriJa savukārt kādam mamma ir pastniece, dzīslās deg pusaudžu ziņkāre un angliski lasīt slinkums, tam atkal noderēs " Klubs".
  • Ja savukārt kādam mamma ir pastniece, dzīslās deg pusaudžu ziņkāre un angliski lasīt slinkums, tam atkal noderēs " Klubs".
  • Starp viņiem ir arī tie, kuri savos " nedaudz pāri trīsdesmit" uzņēmušies pilnu atbildību par objektu un kuru acīs deg apņēmība to godprātīgi pabeigt!
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
tvīkt1.2 pārnestā nozīmē — Būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
6.3.Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
PiemēriIlja arī klausās, tumšās acis deg vien.
  • Ilja arī klausās, tumšās acis deg vien.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
kvēlot4.2 — Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
Hiperonīmi
mirdzēt1.4 — Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm); būt spilgtam (par acu spīdumu).
Tulkojumisparkle, scintillate.
(LV šaurāka nozīme) sparkle, scintillate, coruscate
reflect brightly; "Unquarried marble sparkled on the hillside"
[Princeton WordNet 3.0]
7.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Būt ļoti steidzamam.
PiemēriNav tā, ka tas baigi degtu.
  • Nav tā, ka tas baigi degtu.
  • Aprunājām degošos jautājumus – un tādu nav mazums, apspriedām iespējamās darbības, modelējām iespējamos rezultātus.
  • Arī atpūsties un izklaidēties šādos brīžos šķiet nepiedienīgi- nu kā tu brauksi slēpot vai iesi uz kino, ja darbi deg.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
svilt1.2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Būt steidzamam.
8.parasti formā: trešā persona Strauji norisēt (par cīņām, kaujām u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiAcis svilst; acis deg. Deg mēles galā; deg uz mēles; deg sirdī; deg acīs. Degt zilās ugunīs.
  • Acis svilst; acis deg — 1. kolokācija Saka par iekaisušām acīm2. frazēma Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu
  • Deg mēles galā; deg uz mēles; deg sirdī; deg acīs idioma — saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
  • Degt zilās ugunīs; degt zilās liesmās; degt ar zilām liesmām — 1. Strauji un spēcīgi degt2. Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
  • Papēži deg idioma — 1. Saka, ja kādam steidzīgi jābēg no draudošām briesmām2. Saka, ja kādam ļoti gribas dejot, kaut kur iet, skriet un nav pacietības gaidīt
  • Pirksti deg idioma — 1. Saka, ja kāds lielā nepacietībā grib ko darīt2. Saka, ja ir kas bīstams, ja kāds vēlas steidzīgi ko paspēt, veikt, panākt
  • Zeme deg zem kājām idioma — 1. Saka, ja ir ļoti jāsteidzas2. Saka, ja kāds jūtas apdraudēts, ja steidzīgi jādodas projām, jābēg3. Saka, ja kāds pārdzīvo ko ļoti nepatīkamu un vēlas doties projām, pazust
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit
Saistītie šķirkļi:
atvasinājums dedzīgs
Formanti: -īg-,-s
Celma veids: Nenoteiksmes celms