degt1
degt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | degu | degam | degu | degām | degšu | degsim |
2. pers. | dedz | degat | degi | degāt | degsi | degsiet, degsit |
3. pers. | deg | dega | degs |
Pavēles izteiksme: dedz (vsk. 2. pers.), dedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: degot (tag.), degšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: degtu
Vajadzības izteiksme: jādeg
1.parasti formā: trešā persona Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem u. tml.).
PiemēriDedzis vairākkārt, taču gandrīz vienmēr gluži vai sadzīvisku pārpratumu un nolaidīgas rīcības dēļ.
- Dedzis vairākkārt, taču gandrīz vienmēr gluži vai sadzīvisku pārpratumu un nolaidīgas rīcības dēļ.
- Dega veikala telpas Morgenšterna namā.
- - Vai kāds var saglabāt azotē uguni, lai nesāktu degt viņa drēbes?
- Iepriekšējā gadā bija degusi universitātes lielā aula.
1.1.Par ugunskuru, uguni.
PiemēriLai apkārt plūst upe, ap noru zied milzu magnolijas, deg uguns un smaržo pēc zemes.
- Lai apkārt plūst upe, ap noru zied milzu magnolijas, deg uguns un smaržo pēc zemes.
- Dega ugunskuri, kūpēja lauka virtuves.
1.2.Būt tādam, kam piemīt degtspēja.
PiemēriAprakstītā papīra ķīpas es nesu mājās un izmantoju krāsns iekuram, lai arī deg tās slikti.
- Aprakstītā papīra ķīpas es nesu mājās un izmantoju krāsns iekuram, lai arī deg tās slikti.
- Atkritumus, kurus varēja, sadedzināja jau naktī, nedegošos sakompaktēja, sasēja un iekrāva atkritumu laivā.
2.parasti formā: trešā persona Radīt, izstarot siltumu, gaismu.
PiemēriVisi bija ļoti satraukti, un daudziem rokās dega lāpas.
- Visi bija ļoti satraukti, un daudziem rokās dega lāpas.
- Dega sveces, un aizgājējas klātbūtnē valdīja bijīgs klusums.
2.2.Būt kārtībā, būt lietojamam (par siltuma, gaismas avotu).
PiemēriViņa sēdēja jāteniski uz masta, un viņas uzdevums bija ar vienīgo degošo lukturi vadīt laivu gaitu, lai tās vilktu uz sāniem guļošo brigu pareizā virzienā.
- Viņa sēdēja jāteniski uz masta, un viņas uzdevums bija ar vienīgo degošo lukturi vadīt laivu gaitu, lai tās vilktu uz sāniem guļošo brigu pareizā virzienā.
3.Just stipru karstumu; kļūt karstam, arī sārtam (par ķermeni, tā daļām).
PiemēriBet sāk degt pirkstu gali, sāpes skrien ātrāk, ātrāk...
- Bet sāk degt pirkstu gali, sāpes skrien ātrāk, ātrāk...
- Ausis dega, mīlestības aizsvilinātas.
- Sejas un rokas dega, ausis liesmoja.
3.1.Just sūrstošas, dedzinošas sāpes, sāpīgu kairinājumu.
Piemēri- Guļu kā lupata, viss deg un velk, rīt ar drēbēm būs jāstrādā, citādi beigas.
- - Guļu kā lupata, viss deg un velk, rīt ar drēbēm būs jāstrādā, citādi beigas.
- Pēdas deg jau pusdistancē, jo visu laiku pārvietojamies pa asiem dolomītiem.
4.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Par daudz sakarst (par to, ko cep vai uz kā cep).
PiemēriJa maize sāk degt, to paslēpj zem dārzeņiem.
- Ja maize sāk degt, to paslēpj zem dārzeņiem.
- Pannā izkausē sviestu ar cukuru, silda 3-4 minūtes (es tik ilgi nekarsēju,jo sāka degt).
- Lai arī foliju tinu cieši un rūpīgi, tomēr sviests no tās pamanījās izsprukt un panna nedaudz dega, tāpēc labāk drošības pēc uzlikt vienu folijas kārtu vairāk.
4.1.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Sakarst (mitrumā) – par sienu, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
5.parasti formā: trešā persona Izcelties ar spožumu, ar košu, parasti sarkanu, krāsu.
PiemēriVakaros saules riets dega tāda spilgtuma un radīja ap sevi tik pārdabiski skaisti apspīdētus mākoņus, ka tiešām aizmirsās itin viss — nometne, dzeloņstiepļu žogs un zudusī brīvība.
- Vakaros saules riets dega tāda spilgtuma un radīja ap sevi tik pārdabiski skaisti apspīdētus mākoņus, ka tiešām aizmirsās itin viss — nometne, dzeloņstiepļu žogs un zudusī brīvība.
- Starp ērkšķiem un sarkanīgiem puniem deg, liesmo auglīši.
6.Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
PiemēriEs degu dusmās.
- Es degu dusmās.
- Mīlestība- īss, ļoti spilgts dzīves mirklis, kad dvēsele un prāts deg nevaldāmās kaisles liesmās un tu nekādi nevari tās apdzēst.
- — Līva dega nepacietībā, kad tēvs vēl vilcinājās ar atbildi.
6.1.Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
PiemēriPar savi lietu vajag degt, gan darbojoties teātrī, gan baznīcā, gan partijās.
- Par savi lietu vajag degt, gan darbojoties teātrī, gan baznīcā, gan partijās.
- Es nemēdzu uztraukties darot lietas par kurām degu aizrautības uguņos un informēšana par tehnoloģiju iespējām ir viena no tām.
- Man prieks, ka spēju redzēt cilvēkus, kas tiešām deg idejā par e-Latviju.
6.2.Spēcīgi norisēt (par psihiskiem procesiem).
PiemēriJa savukārt kādam mamma ir pastniece, dzīslās deg pusaudžu ziņkāre un angliski lasīt slinkums, tam atkal noderēs " Klubs".
- Ja savukārt kādam mamma ir pastniece, dzīslās deg pusaudžu ziņkāre un angliski lasīt slinkums, tam atkal noderēs " Klubs".
- Starp viņiem ir arī tie, kuri savos " nedaudz pāri trīsdesmit" uzņēmušies pilnu atbildību par objektu un kuru acīs deg apņēmība to godprātīgi pabeigt!
6.3.Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
7.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Būt ļoti steidzamam.
PiemēriNav tā, ka tas baigi degtu.
- Nav tā, ka tas baigi degtu.
- Aprunājām degošos jautājumus – un tādu nav mazums, apspriedām iespējamās darbības, modelējām iespējamos rezultātus.
- Arī atpūsties un izklaidēties šādos brīžos šķiet nepiedienīgi- nu kā tu brauksi slēpot vai iesi uz kino, ja darbi deg.
8.parasti formā: trešā persona Strauji norisēt (par cīņām, kaujām u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiAcis svilst; acis deg. Deg mēles galā; deg uz mēles; deg sirdī; deg acīs. Degt zilās ugunīs.
- Acis svilst; acis deg — 1. kolokācija Saka par iekaisušām acīm2. frazēma Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu
- Deg mēles galā; deg uz mēles; deg sirdī; deg acīs idioma — saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
- Degt zilās ugunīs; degt zilās liesmās; degt ar zilām liesmām — 1. Strauji un spēcīgi degt2. Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
- Papēži deg idioma — 1. Saka, ja kādam steidzīgi jābēg no draudošām briesmām2. Saka, ja kādam ļoti gribas dejot, kaut kur iet, skriet un nav pacietības gaidīt
- Pirksti deg idioma — 1. Saka, ja kāds lielā nepacietībā grib ko darīt2. Saka, ja ir kas bīstams, ja kāds vēlas steidzīgi ko paspēt, veikt, panākt
- Zeme deg zem kājām idioma — 1. Saka, ja ir ļoti jāsteidzas2. Saka, ja kāds jūtas apdraudēts, ja steidzīgi jādodas projām, jābēg3. Saka, ja kāds pārdzīvo ko ļoti nepatīkamu un vēlas doties projām, pazust
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit