zibt
Lietojuma biežums :
zibt 1. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zibu | zibam | zibu | zibām | zibšu | zibsim |
| 2. pers. | zib | zibat | zibi | zibāt | zibsi | zibsiet, zibsit |
| 3. pers. | zib | ziba | zibs | |||
Pavēles izteiksme: zib (vsk. 2. pers.), zibiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zibot (tag.), zibšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zibtu
Vajadzības izteiksme: jāzib
Zibēt.
Saistītās nozīmesdzalkstīt, laistīties, lāsmot, lāsmoties, zibsnīt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
dzalkstīt1 — Zibēt, laistīties.
laistīties1 — Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
lāsmot1 — Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
lāsmoties1 — Lāsmot.
zibsnīt2 — Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
zibēt1 — Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
zvilēt1 — Zibēt.
Hiperonīmi
degt2.1 — Spīdēt.
kvēlot1.2 — Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
spīdēt1 parasti formā: trešā persona — Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
spīgoties1 — Spīdēt.
spozmēt1 — Spīdēt.
zvildzēt1 — Spīdēt.
Avoti: Sin