dzalkstīt

Lietojuma biežums :

dzalkstīt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: pareti

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	dzalkstīju	dzalkstījam	dzalkstīju	dzalkstījām	dzalkstīšu	dzalkstīsim
2. pers.	dzalkstī	dzalkstījat	dzalkstīji	dzalkstījāt	dzalkstīsi	dzalkstīsiet, dzalkstīsit
3. pers.	dzalkstī		dzalkstīja		dzalkstīs

Pavēles izteiksme: dzalkstī (vsk. 2. pers.), dzalkstījiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: dzalkstījot (tag.), dzalkstīšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: dzalkstītu

Vajadzības izteiksme: jādzalkstī

1.Zibēt, laistīties.

Saistītās nozīmeszvilēt, zibēt, zibsnīt, lāsmot, lāsmoties.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

zvilēt₁ — Zibēt.

zibēt₁ — Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).

zibsnīt₂ — Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).

lāsmot₁ — Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.

lāsmoties₁ — Lāsmot.

laistīties₁ — Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).

zibt₁ — Zibēt.

Hiperonīmi

degt_2.1 — Spīdēt.

kvēlot_1.2 — Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).

spīdēt₁ parasti formā: trešā persona — Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).

spīgoties₁ — Spīdēt.

spozmēt₁ — Spīdēt.

zvildzēt₁ — Spīdēt.

1.1.Dzirkstīt (parasti negatīvā pārdzīvojumā) — par skatienu, acīm.

1.2.pārnestā nozīmē Spilgti izpausties (skatienā, acīs) — parasti par negatīviem pārdzīvojumiem.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Bet varbūt viņas acis nedzalkstī ļauni, man tikai tā šķiet.
Viņš ievēroja, ka meitene brīžam bez īpaša mērķa met skatus uz sāniem, tumšzaļajām acīm zem platajām, skaistajām uzacīm dzalkstījot.
Pirksti, slapji un sasiluši, tā salīmējās, ka bija grūti no jauna aptvert auksto zaru, taču piekalnē kā gailošas vilka acis joprojām dzalkstīja uguntiņas smēķu galos.
Pa šauru, līganu laipiņu starp ēnu un gaismu, pa atmiņu zīda diedziņu, pa asociāciju zelta matiņu es steidzos projām, uz citurieni, es vairos no baismas, es bēgu turp, kur starp niedola skropstām dzalkstī zvīļš Pandera redzoklis ( kā var mirdzēt tikai caur neatgriežama laika atstatumu), jūlija saulei kveldējot ( kā var svelmēt tikai pēc gadiem, janvārī, kad rūtīs sausi skrapst, cērtas un grabinās graudains sniegs).
Daudz mazu zvaigžņu pukst manī dzalkstīdamas, šūpojas, krīt.

Vairāk piemēru ...