spīdēt
Lietojuma biežums :
spīdēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
Saistītās nozīmesspīgoties, spozmēt, degt, zvildzēt.
Tulkojumishine.
1.1.Izplatīties, būt, parasti labi, redzamam (par gaismu).
1.2.Atstarot, parasti labi, redzamu gaismu.
1.3.Būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās); būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu).
1.4.Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu; būt redzamam, saskatāmam (kur).
1.5.Būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem); būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
1.6.Būt tādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
1.7.pārnestā nozīmē Spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) — par jūtām; būt tādam, kurā spilgti izpaužas jūtas (par seju, tās daļām).
2.Izcelties (citu vidū), pārsteigt ar ko.
3.parasti formā: tagadne, trešā persona, noliegums Būt tam, uz ko ir izredzes.
Stabili vārdu savienojumi(Viss) spīd (arī mirdz) un laistās.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri