mirdzēt
Lietojuma biežums :
mirdzēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
Saistītās nozīmesmirgot, vizmot, vizuļot, zvidzēt, vizēt.
1.1.Spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
1.2.Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt ļoti tīram.
1.3.Spilgti spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
1.4.Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm); būt spilgtam (par acu spīdumu).
Saistītās nozīmesdegt.
1.5.pārnestā nozīmē Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) — parasti par pozitīvām jūtām.
1.6.pārnestā nozīmē Spilgti izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību).
1.7.pārnestā nozīmē Spilgti izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
Stabili vārdu savienojumi(Viss) mirdz (arī spīd) un laistās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri