mirdzināt1
mirdzināt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mirdzinu | mirdzinām | mirdzināju | mirdzinājām | mirdzināšu | mirdzināsim |
| 2. pers. | mirdzini | mirdzināt | mirdzināji | mirdzinājāt | mirdzināsi | mirdzināsiet, mirdzināsit |
| 3. pers. | mirdzina | mirdzināja | mirdzinās | |||
Pavēles izteiksme: mirdzini (vsk. 2. pers.), mirdziniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mirdzinot (tag.), mirdzināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mirdzinātu
Vajadzības izteiksme: jāmirdzina
1.transitīvs Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
1.1.Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
1.2.intransitīvs Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).
1.3.Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: pareti Smidzināt (par lietu); mirgot2.
2.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Krējuma aci mirdzinot, pannā tumē beciņu vai gaileņu mērcīte.
- Liesma kustēdamās mirdzina te brūnu, te iedzeltenu lāsojumu krūzei uz sāna.
- Ziemassvētku naktī lidmašīna kā milzīgs eņģelis lidoja virs mēnesnīcas mirdzinātajām Hindukuša virsotnēm.
- Pāri pasaulei lija saule, peļķēs mirdzinādama baltus atspulgus.
- Tramvajs — līdzeni izgriežoties, nosveroties, mirdzinot stiklus.