smīgalāt
smīgalāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | smīgalāju | smīgalājam | smīgalāju | smīgalājām | smīgalāšu | smīgalāsim |
| 2. pers. | smīgalā | smīgalājat | smīgalāji | smīgalājāt | smīgalāsi | smīgalāsiet, smīgalāsit |
| 3. pers. | smīgalā | smīgalāja | smīgalās | |||
Pavēles izteiksme: smīgalā (vsk. 2. pers.), smīgalājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: smīgalājot (tag.), smīgalāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: smīgalātu
Vajadzības izteiksme: jāsmīgalā
Smidzināt1.
Saistītās nozīmessmircināt, smīlāt, miglot, rasināties, smidzināt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
smircināt1 — Smidzināt.
smīlāt1 — Smidzināt (1).
miglot1.1 — Smidzināt (par lietu).
rasināties1 — Smidzināt, līņāt.
mirdzināt2 intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: pareti — Smidzināt (par lietu); mirgot (2).
mirgot2 — Smidzināt, parasti ar mainīgu stiprumu (par lietu).
mirmināt1 — Smidzināt, līņāt, smalki līt; mirdzināt.
Gradācijas jēdzienu grupa
smīgalāt1 — Smidzināt (1).
smīlāt1 — Smidzināt (1).
smircināt1 — Smidzināt.
miglot1.1 — Smidzināt (par lietu).
rasināties1 — Smidzināt, līņāt.
mirdzināt2 intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: pareti — Smidzināt (par lietu); mirgot (2).
mirgot2 — Smidzināt, parasti ar mainīgu stiprumu (par lietu).
mirmināt1 — Smidzināt, līņāt, smalki līt; mirdzināt.
līt1 — Virzīties, krist lejup pilienu veidā (par lietu); būt nokrišņiem lietus veidā.
lietuļot1 — Mazliet līt.
Avoti: LLVV