smircināt
smircināt 3. konjugācijas darbības vārds; novecojis
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | smircinu | smircinām | smircināju | smircinājām | smircināšu | smircināsim |
| 2. pers. | smircini | smircināt | smircināji | smircinājāt | smircināsi | smircināsiet, smircināsit |
| 3. pers. | smircina | smircināja | smircinās | |||
Pavēles izteiksme: smircini (vsk. 2. pers.), smirciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: smircinot (tag.), smircināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: smircinātu
Vajadzības izteiksme: jāsmircina
Smidzināt.
Saistītās nozīmessmidzināt, smīlāt, miglot, mirdzināt, mirgot.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
smīlāt1 — Smidzināt (1).
miglot1.1 — Smidzināt (par lietu).
mirdzināt2 intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: pareti — Smidzināt (par lietu); mirgot (2).
mirgot2 — Smidzināt, parasti ar mainīgu stiprumu (par lietu).
mirmināt1 — Smidzināt, līņāt, smalki līt; mirdzināt.
smīgalāt1 — Smidzināt (1).
rasināties1 — Smidzināt, līņāt.
Gradācijas jēdzienu grupa
smīgalāt1 — Smidzināt (1).
smīlāt1 — Smidzināt (1).
smircināt1 — Smidzināt.
miglot1.1 — Smidzināt (par lietu).
rasināties1 — Smidzināt, līņāt.
mirdzināt2 intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: pareti — Smidzināt (par lietu); mirgot (2).
mirgot2 — Smidzināt, parasti ar mainīgu stiprumu (par lietu).
mirmināt1 — Smidzināt, līņāt, smalki līt; mirdzināt.
līt1 — Virzīties, krist lejup pilienu veidā (par lietu); būt nokrišņiem lietus veidā.
lietuļot1 — Mazliet līt.
Avoti: KV