līt
Lietojuma biežums :
līt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Virzīties, krist lejup pilienu veidā (par lietu); būt nokrišņiem lietus veidā.
Saistītās nozīmesžulgāt, lietavot, tecēt, līņāt, lijavāt, smīgalāt.
1.1.Kondensējoties pilienos, klāties (kam pāri), arī plūst (par miglu, rasu).
2.Tecēt, plūst (par samērā nelielu šķidruma daudzumu).
2.1.Strauji ritēt, pilēt (par asarām, sviedriem).
3.Izplatīties (par gaismu).
3.1.Izplatīties (par liegām skaņām).
3.2.Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvu, smaržu).
3.3.Būt nepārtrauktam, intensīvam (par apšaudi).
3.4.Pārņemt (piemēram, par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
Stabili vārdu savienojumiLīst asinis. Līst sviedri. Līt (arī gāzt) (kā) (ar) spaiņiem (arī kā no spaiņa).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri