smiet
smiet 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | smeju | smejam | smēju | smējām | smiešu | smiesim |
| 2. pers. | smej | smejat | smēji | smējāt | smiesi | smiesiet, smiesit |
| 3. pers. | smej | smēja | smies | |||
Pavēles izteiksme: smej (vsk. 2. pers.), smejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: smejot (tag.), smiešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: smietu
Vajadzības izteiksme: jāsmej
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs abi vienādi, veci un klibi,” viņa smej.
- Inspektori smej, ka informācija par viņu klātbūtni izplatījusies vēja spārniem.
- retoriski smej Strautmane, kura kritiskus vārdus velta arī pašam Ilvesam.
- Tā bija labākā diena manā mūžā,” smej Haselhofs. „
- Mamma smej, ka meitiņa nekad neiziet no mājas bez smaržām.