zvildzēt

zvildzēt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	zvildzu	zvildzam	zvildzēju	zvildzējām	zvildzēšu	zvildzēsim
2. pers.	zvildzi	zvildzat	zvildzēji	zvildzējāt	zvildzēsi	zvildzēsiet, zvildzēsit
3. pers.	zvildz		zvildzēja		zvildzēs

Pavēles izteiksme: zvildzi (vsk. 2. pers.), zvildziet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: zvildzot (tag.), zvildzēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: zvildzētu

Vajadzības izteiksme: jāzvildz

1.Spīdēt.

Saistītās nozīmesspīdēt, spozmēt, degt, kvēlot.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

spīdēt₁ parasti formā: trešā persona — Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).

spozmēt₁ — Spīdēt.

degt_2.1 — Spīdēt.

kvēlot_1.2 — Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).

spīgoties₁ — Spīdēt.

Hiponīmi

dzalkstīt₁ — Zibēt, laistīties.

laistīties₁ — Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).

lāsmot₁ — Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.

lāsmoties₁ — Lāsmot.

mirdzēt₁ — Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).

mirdzināt₁ transitīvs — Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).

mirgot₁ — Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu); būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu); arī mirdzēt.

spīdināties_1.1 — Ievērojami atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.

spīgāt₁ — Vāji spīdēt, mirguļot, zibsnīt.

spulgot₁ — Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); būt skaidram, dzidram (par gaismu).

vizēt₁ — Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizmot, vizuļot.

vizmot₁ — Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.

vizuļot₁ — Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.

zaigot_1.1 — Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.

zalgot_1.1 — Spilgti, spoži spīdēt, atstaro ļoti mainīga stipruma gaismu.

zibēt₁ — Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).

zibsnīt₂ — Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).

zibt₁ — Zibēt.

zvērot_1.2 — Spoži spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).

zvidzēt₁ — Mirdzēt, vizēt.

zvīgot₁ — Zvīļot; zvīguļot.

zvīguļot₁ — Zvīļot, vizuļot.

zvilēt₁ — Zibēt.

zvīļot_1.1 — Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.

Hiperonīmi

zvīlēt₁ — Dedzināt, spīdēt.

Tulkojumishine.

Tulkojumi

shine, beam

emit light; be bright, as of the sun or a light; "The sun shone bright that day"; "The fire beamed on their faces"

[Princeton WordNet 3.0]

2.Nozibēt (par ātru kustību).

Avoti: ME