zvīlēt1
zvīlēt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zvīlu | zvīlam | zvīlēju | zvīlējām | zvīlēšu | zvīlēsim |
| 2. pers. | zvīli | zvīlat | zvīlēji | zvīlējāt | zvīlēsi | zvīlēsiet, zvīlēsit |
| 3. pers. | zvīl | zvīlēja | zvīlēs | |||
Pavēles izteiksme: zvīli (vsk. 2. pers.), zvīliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zvīlot (tag.), zvīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zvīlētu
Vajadzības izteiksme: jāzvīl
Dedzināt, spīdēt.
Avoti: Sin
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rodžers, laiski un laimīgi izstiepies, gulēja turpat pie kājām zālītē, pusauga kaķēni draiskojās pa ābeles zariem un ķerstīja saulē zeltainās sprikstis, kas zvīlēja uz zaļajām lapām.