zvilnēt1
zvilnēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | zvilnu | zvilnam | zvilnēju | zvilnējām | zvilnēšu | zvilnēsim |
2. pers. | zvilni | zvilnat | zvilnēji | zvilnējāt | zvilnēsi | zvilnēsiet, zvilnēsit |
3. pers. | zviln | zvilnēja | zvilnēs |
Pavēles izteiksme: zvilni (vsk. 2. pers.), zvilniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zvilnot (tag.), zvilnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zvilnētu
Vajadzības izteiksme: jāzviln
1.Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī.
1.1.Atrasties guļus stāvoklī; arī bezdarbībā gulšņāt.
1.2.pārnestā nozīmē Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa zvilnēja gultā, juzdama, ka nesen bijusi ar vīrieti.
- Skaņas itin kā gāzās pār viņiem, jau zvilnošiem bez iekāres.
- Manā gultā pussēdus zvilnēja bikini reklāmas cienīga būtne un kautri smaidīja.
- Pēc tam viņš zvilnēja gultā kā nodzīts, spēkus zaudējis dzīvnieks.
- Tuvāk zeltītā krēslā zvilnēja hercoga vecākais dēls un mantinieks princis Ario.