pūt
Lietojuma biežums :
pūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā (par organismiem, to daļām).
PiemēriSmaržo pēc mikluma, pēc kurmju rakumiem, pūstošām lapām, nātrēm, pēc...
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Nīkt, vārgt (parasti smagos, neveselīgos apstākļos).
PiemēriĻoti sūdīgas, toties dārgas kafijas dzertuves ar bezlimita bezdarbību un bezlimita internetu, kur dzīvi pūst garīgi nedzimuši jaunieši, sasprauduši savus smadzeņu vadus rozetēs.
2.parasti formā: trešā persona Trupēt.
PiemēriHenrijs bija licis savam dārzniekam izjaukt vecu pūstošu šķūni un dēļus salikt kaudzē.
3.apvidvārds Gulēt, slinkot.
PiemēriKamēr mēs te pūstam un tēlojam pagrīdes varoņus.
Saistītās nozīmeszvilnēt.
Avoti: LLVV, SLG, EH, T
Korpusa piemēri:šeit