Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
pūtains
pūtains īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.pūtainspūtaini
Ģen.pūtainapūtainu
Dat.pūtainampūtainiem
Akuz.pūtainupūtainus
Lok.pūtaināpūtainos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
pūtainapūtainas
pūtainaspūtainu
pūtainaipūtainām
pūtainupūtainas
pūtaināpūtainās
Noteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.pūtainaispūtainie
Ģen.pūtaināpūtaino
Dat.pūtainajampūtainajiem
Akuz.pūtainopūtainos
Lok.pūtainajāpūtainajos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
pūtaināpūtainās
pūtaināspūtaino
pūtainajaipūtainajām
pūtainopūtainās
pūtainajāpūtainajās
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
pūtaini apstākļa vārds
Tāds, kur ir pūtes (parasti par seju).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • – bļodiņu atnesa jau tas tur, pūtainais; bļodiņā bija gabals sasmakušas gaļas.
  • Nepatīkami atzīties pat tagad, bet mani kā pūtainu, kalsnu abiturientu nodarbināja dzīves jēga.
  • Es skatījos uz viņu, uz Karla pūtaino seju, gluži kā pirmo reizi viņu redzēdams.
  • – kusls, pūtains cilvēkkucēns.
  • Pūtainais uzmauca tev jaunu, spīdīgu kaklasiksnu – ar jautru, skanīgu zvainiņu – un jaunu ķēdi.