pūt
pūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pūstu | pūstam | puvu | puvām | pūšu | pūsim |
| 2. pers. | pūsti | pūstat | puvi | puvāt | pūsi | pūsiet, pūsit |
| 3. pers. | pūst | puva | pūs | |||
Pavēles izteiksme: pūsti (vsk. 2. pers.), pūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pūstot (tag.), pūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pūtu
Vajadzības izteiksme: jāpūst
1.Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā (par organismiem, to daļām).
PiemēriSmaržo pēc mikluma, pēc kurmju rakumiem, pūstošām lapām, nātrēm, pēc...
- Smaržo pēc mikluma, pēc kurmju rakumiem, pūstošām lapām, nātrēm, pēc...
- Nāk vēja brāzmas, koki līgojas, debesis ir pelēkbrūnas kā puvuši āboli.
- Pie durvīm bija nomestas pūstošas zivis.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Nīkt, vārgt (parasti smagos, neveselīgos apstākļos).
PiemēriĻoti sūdīgas, toties dārgas kafijas dzertuves ar bezlimita bezdarbību un bezlimita internetu, kur dzīvi pūst garīgi nedzimuši jaunieši, sasprauduši savus smadzeņu vadus rozetēs.
- Ļoti sūdīgas, toties dārgas kafijas dzertuves ar bezlimita bezdarbību un bezlimita internetu, kur dzīvi pūst garīgi nedzimuši jaunieši, sasprauduši savus smadzeņu vadus rozetēs.
- Rīgā viņi pūst daudzstāvenēs bez lifta, nevar izbraukalēt ratiņkrēslos veikalu pakāpienus.
- Un viņi nonāk un pūst kādā pansionātā.
2.parasti formā: trešā persona Trupēt.
PiemēriHenrijs bija licis savam dārzniekam izjaukt vecu pūstošu šķūni un dēļus salikt kaudzē.
- Henrijs bija licis savam dārzniekam izjaukt vecu pūstošu šķūni un dēļus salikt kaudzē.
- Blakus akai, nogāzies zālē, puva vindas stabs, bet pati vinda un kārts jau bija sacirstas rokas garuma pagalēs.
- Bez jumta ēka pūst, bez pamatiem - brūk kopā.
3.apvidvārds Gulēt, slinkot.
PiemēriKamēr mēs te pūstam un tēlojam pagrīdes varoņus.
- Kamēr mēs te pūstam un tēlojam pagrīdes varoņus.
Avoti: LLVV, SLG, EH, T
Korpusa piemēri:šeit