pūst
pūst 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pūšu | pūšam | pūtu | pūtām | pūtīšu | pūtīsim |
| 2. pers. | pūt | pūšat | pūti | pūtāt | pūtīsi | pūtīsiet, pūtīsit |
| 3. pers. | pūš | pūta | pūtīs | |||
Pavēles izteiksme: pūt (vsk. 2. pers.), pūtiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pūšot (tag.), pūtīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pūstu
Vajadzības izteiksme: jāpūš
1.intransitīvs Spēcīgi izvadīt pa muti gaisu no elpošanas orgāniem.
Piemēri— Goldmans pūš dvašu man sejā.
- — Goldmans pūš dvašu man sejā.
- Viņam patika pūst man ausī, tas laikam bija kāds vidusskolas triks.
- Kurbads pūš un nopūš veselu siekavietu ar zelta naudu, trijgalvis turpretim tik pussiekavietu ar kapara.
- Pēc tam ola jāpieliek pie mutes un stipri jāpūš.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)pūst trubiņā.
- (Ie)pūst trubiņā — (ie)pūst aparātā, ar kuru mēra alkohola līmeni izelpā (parasti pēc policijas pārstāvja pieprasījuma)
1.1.Virzīt izelpu uz āru, lai, piemēram, dzesētu, sildītu ko, papildinātu kam skābekli.
Piemēri– Mmmmm, cik neparasta garša, – pūšot, lai ātrāk atdziest, secina Anna.
- – Mmmmm, cik neparasta garša, – pūšot, lai ātrāk atdziest, secina Anna.
- Daiņus apmierināts pūš uz nosalušajiem pirkstiem.
- Mazais Niklāvs drīz pūtīs kūkas pirmo svecīti!
1.2.Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles).
PiemēriPūzdams elsdams arī Oskars uzrausās kājās.
- Pūzdams elsdams arī Oskars uzrausās kājās.
- — Pūš, elš, paskriet nevar, — piekrīt Ēriks, Anduļa draugs.
- Ambainis paklausīgi noģērba mēteli un, grūti pūzdams, uzsvieda uz tuvākā krēsla.
1.3.pārnestā nozīmē Šalkt.
PiemēriVilciens, smagi pūzdams, izkustas no vietas, grab riteņi un metāla savienojumi, skursteņa dūmi ietin stacijas ēku sērīgā mākonī.
- Vilciens, smagi pūzdams, izkustas no vietas, grab riteņi un metāla savienojumi, skursteņa dūmi ietin stacijas ēku sērīgā mākonī.
2.transitīvs Izelpā virzīt gaisu (kur iekšā), arī ar izelpotā gaisa plūsmu virzīt, pārvietot (ko).
PiemēriPūtīsim burbuļus?
- Pūtīsim burbuļus?
- Balonus var pūst ar muti, bet var mēģināt arī ar putekļu sūcēju.
Stabili vārdu savienojumiPūst balonu (arī bumbu). Pūst ziepju burbuļus.
- Pūst balonu (arī bumbu) kolokācija — izelpā pildīt ar gaisu balonu (bumbu)
- Pūst ziepju burbuļus kolokācija — izelpā virzot gaisu cauri ziepju šķīdumam, veidot burbuļus
2.1.Smēķējot izvadīt izelpā dūmus pa muti.
PiemēriVēlais viesis kūpina cigareti un izaicinoši pūš Zanei dūmus sejā.
- Vēlais viesis kūpina cigareti un izaicinoši pūš Zanei dūmus sejā.
- Brīdi viņš gulēja un smēķēja, lēni pūzdams dūmus augšup.
2.2.transitīvs Virzot izelpu, no stikla masas veidot (ko).
PiemēriLaiks ir karsta, čagana stikla masa, kurā tu ar savu elpu vari pūst formu.
- Laiks ir karsta, čagana stikla masa, kurā tu ar savu elpu vari pūst formu.
- Vāzes ir roku darbs un tiek pūstas tērauda veidnē, un tad pulētas ar rokām.
3.transitīvs Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
PiemēriViņš pūš tauri.
- Viņš pūš tauri.
- Deg sveces, pavecāks vīrs pūš trompeti, skan lūgšanas spāņu un arī angļu valodā.
Stabili vārdu savienojumiPūst (kā) stabulē.
- Pūst (kā) stabulē idioma — aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem
3.1.Atskaņot ar pūšamo mūzikas instrumentu.
PiemēriKā sievām viļņus cilā dēlus barojušās krūtis, kad karapulks, kas dodas manevros caur ciemu, sāk maršu pūst!
- Kā sievām viļņus cilā dēlus barojušās krūtis, kad karapulks, kas dodas manevros caur ciemu, sāk maršu pūst!
- Fanfaras netika pūstas, tomēr pie abiem sāniem viņu pavadīja sargi.
3.2.intransitīvs Radīt gari stieptu skaņu (piemēram, par sirēnu).
3.3.intransitīvs Dziedāt ar gari stieptām skaņām (par putniem).
PiemēriNiedrēs „pūš” lielais dumpis.
- Niedrēs „pūš” lielais dumpis.
3.4.apvidvārds Saka par baloža (dūjas) balss skaņām.
4.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju).
PiemēriTagad no tālienes sejā pūš mitrs vējš un atskan duna.
- Tagad no tālienes sejā pūš mitrs vējš un atskan duna.
- Pūš vējš un, protams, līst.
- Tur, akvārijā, nekad nepūš vējš.
- Kļūst mazliet vēsāks, pa šķirbām pūš nakts gaiss, un viņi piemieg.
4.1.transitīvs Virzīt (ko, piemēram, lietu, sniegu) – par vēju.
PiemēriVējš pūta dūmus sānis, it kā pat tas rūpētos par šo būtni!
- Vējš pūta dūmus sānis, it kā pat tas rūpētos par šo būtni!
- – Te zem radiatora atrodas celtnieku brāķis, kuru viens draugs asprātīgi pārmeistaroja, lai vējš no ielas nepūš dzīvoklī putekļus.
- Vējš pūš man sejā rozes lapiņas, mīkstas, smaržīgas, ļoti maigas.
4.2.Plūst, izplatīties līdz ar gaisa plūsmu.
5.transitīvs; parasti formā: trešā persona Izplatīt, virzīt (piemēram, gaisa plūsmu), arī virzīt līdz ar gaisa plūsmu (ko) – parasti par iekārtām, ierīcēm.
PiemēriMīnuss – kondicionieri, kas pūš tieši uz nierēm.
- Mīnuss – kondicionieri, kas pūš tieši uz nierēm.
- Pirms Kūkām atkal palika šausmīgi auksti, ventilatori pūš auksti gaisu (visdrīzāk), jādrebinās.
- Pūšot kodīgu tvanu, garām biezā straumē skrēja automašīnas.
- Tagad te viss ir rekonstruēts, zālē ir nomainīta grīda, apgaismojums, ventilācija, radiatoru vairs nav, silto gaisu pūš no augšas.
6.Izsmidzināt (aerosolu).
PiemēriNetālu no mums sēž kād jauniešu pāris, puisis meitenei veido matu frizūru, pūšot matu laku un vēl iesakot kas un kā labāk.
- Netālu no mums sēž kād jauniešu pāris, puisis meitenei veido matu frizūru, pūšot matu laku un vēl iesakot kas un kā labāk.
- Rūsas vietas un dobumus gan regulāri pūtu ar vazelīnveidīgām eļļām.
- Viņš var veidot, cīnīties, pūst laku un vēl ko tur- nepakļaujas!
- Galvenais ir pūst to līdzekli sunim virsū, kad esi ārā, brīvā dabā, tad pavisam nav traki.
7.intransitīvs Stenēt, vaidēt (piemēram, aiz sāpēm, nespēka).
PiemēriSavu agrāko bezkaunību klostera vārtu priekšā Stanislovs Bartaševičs izpirka ar dāsnumu un tagad sēdēja otrajā rindā Teresēles radinieku pusē, pazemīgi pūzdams no žēluma, bet varbūt arī tāpēc, ka viņa zutnim šīs svinības bija krietni nolaidušas asinis un baznīcas rotājumu vietā viņš redzēja tikai pa labi un pa kreisi izšķiestu paša naudu.
- Savu agrāko bezkaunību klostera vārtu priekšā Stanislovs Bartaševičs izpirka ar dāsnumu un tagad sēdēja otrajā rindā Teresēles radinieku pusē, pazemīgi pūzdams no žēluma, bet varbūt arī tāpēc, ka viņa zutnim šīs svinības bija krietni nolaidušas asinis un baznīcas rotājumu vietā viņš redzēja tikai pa labi un pa kreisi izšķiestu paša naudu.
7.1.sarunvaloda Būt neapmierinātam, gausties.
PiemēriReizēm lama atnāk pie manis ar norēķinu kvītīm un pūš un sten, ka dalailamas vizīte viņu un visus gompas mūkus pataisīšot par ubagiem.
- Reizēm lama atnāk pie manis ar norēķinu kvītīm un pūš un sten, ka dalailamas vizīte viņu un visus gompas mūkus pataisīšot par ubagiem.
- Tu vari pūst un dīkt, un sēdēt darbā līdz pašam vakaram – tāpat neko nepaspēsi.
8.sarunvaloda, intransitīvs Drāzties, traukties.
PiemēriIbio, būtu te Šlesers kāju spēris, tagad atrastos lielceļš, pa kuru varētu pūst ar 30 km/ stundā, nevis klumpačot ar apkaunojošiem 300 metriem/ 10 minūtēs.
- Ibio, būtu te Šlesers kāju spēris, tagad atrastos lielceļš, pa kuru varētu pūst ar 30 km/ stundā, nevis klumpačot ar apkaunojošiem 300 metriem/ 10 minūtēs.
9.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs Stāstīt (parasti ko aplamu); melot.
PiemēriBet nemēģini pūst niekus, jo man tu nekā neiestāstīsi.
- Bet nemēģini pūst niekus, jo man tu nekā neiestāstīsi.
- Augustīniešu mūks Ulrihs Megerle, vairāk pazīstams ar vārdu Ābrahāms no Svētās Klāras, 17. gadsimta beigās aprakstīja zināmu ļaužu sugu, kas “dienām un naktīm domā, kā ar dažādiem jokiem un muļķībām citus iesmīdināt un nodrošināt sev lielu slavu, pie galda, mielastos, sanāksmēs vai krogos melojot un pūšot blēņas tik vareni, ka sijas sāk līgoties”.
Stabili vārdu savienojumiPūst pīlītes.
- Pūst pīlītes sarunvaloda, idioma — stāstīt ko patiesībai neatbilstošu, sadomātu, runāt niekus, melot
9.1.Teikt, sacīt.
Piemēri– Artūrs ir tik patīkams vīrietis, – tā vakarā esot pūtusi Vizma, Signe vēlāk Spindzelei stāstīja.
- – Artūrs ir tik patīkams vīrietis, – tā vakarā esot pūtusi Vizma, Signe vēlāk Spindzelei stāstīja.
10.novecojis, transitīvs Pūšļojot dziedināt; pūšļojot gatavot zāles, līdzekļus pret slimībām.
PiemēriSimt gadi (kopš uzrakstīta luga) sabiedrības priekšstatus par morālo atbildību izmainījuši, un vainīguma jēdziens pārvērties tādā mērā, ka Strindberga materiāls dod nevis iespēju dziļi un pamatīgi analizēt, bet atgādina mēģinājumu divdesmitā gadsimta mēri apslacināt ar Bebenes pūsto ūdeni.
- Simt gadi (kopš uzrakstīta luga) sabiedrības priekšstatus par morālo atbildību izmainījuši, un vainīguma jēdziens pārvērties tādā mērā, ka Strindberga materiāls dod nevis iespēju dziļi un pamatīgi analizēt, bet atgādina mēģinājumu divdesmitā gadsimta mēri apslacināt ar Bebenes pūsto ūdeni.
Stabili vārdu savienojumiNo kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš. Pūst (arī laist) miglu (arī dūmus) acīs.
- No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš — saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai)
- Pūst (arī laist) miglu (arī dūmus) acīs sarunvaloda, idioma — melot
- Pūst (arī taisīt) no mušas (arī no oda) ziloni idioma — stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu)
- Pūst (vai) dvēseli laukā idioma — ļoti saldēt, būt ļoti aukstam un stipram vējam
- Pūst citā stabulē idioma — mainīt savu nostāju, uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš
- Pūst plēšas kolokācija — radīt ar plēšām gaisa plūsmu
- Pūst vienā stabulē idioma — rīkoties kopīgi, vienoti, būt kopīgai nostājai
- Pūst vienā un tajā pašā stabulē idioma — runāt, atkārtot vienu un to pašu
- Pūt un palaid idioma — lieto, lai norādītu, ka cilvēks vai viņa rīcība, izskats ir nenopietns, vieglprātīgs, arī bezatbildīgs
- Pūzdams elsdams idioma — lielā steigā, ar lielu piepūli
- Vējš pūš iekšā pa visiem kaktiem (arī pakšiem) — saka par telpu, kas ir sliktā stāvoklī, grūti apsildāma
Avoti: LLVV, NeV, SLG, T
Korpusa piemēri:šeit