pūtējs
Lietojuma biežums :
pūtējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
pūtēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Cilvēks, kas izelpā virza gaisu pa muti no elpošanas orgāniem.
PiemēriNekādu peldētāju pret straumi, pūtēju pret vēju vai no protesta dzīvžogu atvasēm lienošu indivīdu!
1.1.Cilvēks, kas izelpā virza gaisu kur iekšā.
PiemēriViņam iet labāk nekā viņiem un ne sliktāk kā politiķiem, oligarhiem, policistiem, trofejsievām, vīriem, kas pārdod zagtus lietussargus, burbuļu pūtējiem un mehāniskajiem trusīšiem uz ielām.
2.Mūziķis, kas spēlē pūšamo mūzikas instrumentu; pūšamā mūzikas instrumenta spēlētājs.
PiemēriRunu un apsveikumu starplaikā uzstājas koris, tad melodiju pārtver pūtēju trio – mežrags, baritons un tuba.
3.vīriešu dzimte Iekārta, ierīce, kas ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
PiemēriLapu pūtējs rupji dūca, pārkliegdams jebkuru iespēju pasacīt to klusu.
4.joma: tehnika Gāzpūtējs — mašīna gāzes plūsmas radīšanai ar lielāku spiedienu nekā ventilatora plūsma, bet mazāku nekā kompresora radītā plūsma.
Saistītās nozīmes
6.Cilvēks, kas stāsta ko aplamu.
Piemēri– Tie gidi, nu, tie nu arī ir pūtēji!
Stabili vārdu savienojumiPūtējs iet ārā. Stikla pūtējs.
Avoti: LLVV, ZTV, TlV, T
Korpusa piemēri:šeit