melsonis
melsonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | melsonis | melsoņi |
Ģen. | melsoņa | melsoņu |
Dat. | melsonim | melsoņiem |
Akuz. | melsoni | melsoņus |
Lok. | melsonī | melsoņos |
Melis, pļāpa.
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daudzos gadus, kamēr vien pa putekļainajiem lauku ceļiem spēja tarkšķināt savu veco motociklu, Fredis skaitījās gan neatvairāms siržu lauzējs, gan visveiklākais melsonis.