melsonis
melsonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | melsonis | melsoņi |
| Ģen. | melsoņa | melsoņu |
| Dat. | melsonim | melsoņiem |
| Akuz. | melsoni | melsoņus |
| Lok. | melsonī | melsoņos |
Melis, pļāpa.
Avoti: Sin
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daudzos gadus, kamēr vien pa putekļainajiem lauku ceļiem spēja tarkšķināt savu veco motociklu, Fredis skaitījās gan neatvairāms siržu lauzējs, gan visveiklākais melsonis.