vāreklis

vāreklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	vāreklis	vārekļi
Ģen.	vārekļa	vārekļu
Dat.	vāreklim	vārekļiem
Akuz.	vārekli	vārekļus
Lok.	vāreklī	vārekļos

1.Tas, kas tiek vārīts, gatavots ēšanai.

2.Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.

Saistītās nozīmesmutainis, vankšķis, pļerkšķis, balamute, čaba.

Sinonīmi

mutainis₁ — Liels runātājs, kam vārds vietā.

vankšķis₂ novecojis — Pļāpa.

pļerkšķis₂ apvidvārds — Pļāpa.

balamute₁ — Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.

čaba₂ — Pļāpa.

čavata₁ — Pļāpa.

dirsējs₃ — Pļāpa; muldoņa.

grabis₂ — Pļāpa.

grabeklis₂ — Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu).

grabiķis₁ — Pļāpa, tarkšķis.

grābšķis₃ — Pļāpa.

grabētājs₁ — Pļāpa.

gvelzis₁ — Pļāpa.

klaču pastala (tarba)₁ — Pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs.

niekrunis₁ — Pļāpa.

niekaklabis₁ — Pļāpa.

pļāpa₁ — Pļāpīgs cilvēks.

pļera₁ — Pļāpa.

skrejmēlīte₁ — Pļāpa.

tarkšķinātājs₁ — Pļāpa.

tarkšķis₁ — Pļāpa.

tukšgrabis₁ — Pļāpa.

tukšvalodis₁ — Pļāpa.

larkšķis₂ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.

melkulis₂ apvidvārds — Pļāpa.

čabaste₁ — Pļāpa, tarkšķis, melša.

dižmutis₁ — Balamute, lielībnieks, pļāpa.

garvalodis₁ — Daudzrunātājs, pļāpa.

klabata₁ — Pļāpīgs cilvēks.

klabis₁ — Pļāpīgs cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu.

klačpastala₁ — Pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs.

lielmutis₁ — Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa.

ļerba₁ — Pļāpa, melša.

niekkalbis₁ — Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.

niekgrabis₁ — Tukši runātājs, pļāpa; niekabīlis.

niekabīlis₁ — Niekkalbis; lielmutis, pļāpa.

niekvalodis₁ — Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3); arī tenkotājs.

pļāpātājs₁ — Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.

vāvulis₁ sarunvaloda — Pļāpa; skaļš runātājs.

Hiponīmi

bramanis₁ — Cilvēks, kas dižodamies izrāda savu spēku, drosmi, bagātību u. tml.

čabiņa₂ — Pļāpīga, vieglprātīga sieviete.

čaukstene₁ — Pļāpa, tenkotāja.

klabeklis₃ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Pļāpīgs vīrietis.

klačbāba₁ — Pļāpa; tenkotāja.

mēlnesis₁ — Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.

melukule₁ — Pļāpa, tenkotāja.

muldeklis₁ — Cilvēks, kas runā, stāsta ko nesakarīgu, bezjēdzīgu.

muldoņa₁ — Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.

muldonis₁ — Cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu, nepatiesu.

pasakķesele₁ — Pļāpīga sieviete; arī tenkotāja; pasaktaša.

pasaktaša₁ — Pļāpīga sieviete; arī tenkotajā.

salašņdārta₁ — Pļāpīga sieviete; tenkotāja.

seķine₁ — Pļāpa, tenkotāja.

šķiltava₂ — Pļāpa; nenopietna sieviete.

tenclava₂ — Baumotāja, tenkotāja.

tenkotājs₁ — Baumu izplatītājs.

valodnese₁ — Tenkotāja.

žagata₂ sarunvaloda — Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).

Hiperonīmi

buldurmēle₁ — Pļāpa; tāds, kas neskaidri runā.

klamsts₁ — Kurnētājs, pļāpa.

mēlgalis₁ — Zobgalis; arī pļāpa.

melša₁ — Melis; arī pļāpa.

melsis₁ — Melis; arī pļāpa.

melsonis₁ — Melis, pļāpa.

penteris₂ — Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; arī pļāpa.

3.Skaļa, nesaprotama runāšana, kas dzirdama no tālienes.

4.Katls.

Avoti: ME, ViV

Piemēri valodas korpusos

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Taču nav liegts stūķi pārdēvēt par sātīgo sautējumu, ilgo vārekli vai brango sutinājumu.

Vairāk piemēru resursā korpuss.lv ...

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies