grabiķis

grabiķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	grabiķis	grabiķi
Ģen.	grabiķa	grabiķu
Dat.	grabiķim	grabiķiem
Akuz.	grabiķi	grabiķus
Lok.	grabiķī	grabiķos

Pļāpa, tarkšķis.

Saistītās nozīmesmutainis, vankšķis, pļerkšķis, balamute, čaba.

Sinonīmi

mutainis₁ — Liels runātājs, kam vārds vietā.

vankšķis₂ novecojis — Pļāpa.

pļerkšķis₂ apvidvārds — Pļāpa.

balamute₁ — Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.

čaba₂ — Pļāpa.

čavata₁ — Pļāpa.

dirsējs₃ — Pļāpa; muldoņa.

grabis₂ — Pļāpa.

grabeklis₂ — Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu).

grābšķis₃ — Pļāpa.

grabētājs₁ — Pļāpa.

gvelzis₁ — Pļāpa.

klaču pastala (tarba)₁ — Pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs.

niekrunis₁ — Pļāpa.

niekaklabis₁ — Pļāpa.

pļāpa₁ — Pļāpīgs cilvēks.

pļera₁ — Pļāpa.

skrejmēlīte₁ — Pļāpa.

tarkšķinātājs₁ — Pļāpa.

tarkšķis₁ — Pļāpa.

tukšgrabis₁ — Pļāpa.

tukšvalodis₁ — Pļāpa.

larkšķis₂ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.

melkulis₂ apvidvārds — Pļāpa.

čabaste₁ — Pļāpa, tarkšķis, melša.

dižmutis₁ — Balamute, lielībnieks, pļāpa.

garvalodis₁ — Daudzrunātājs, pļāpa.

klabata₁ — Pļāpīgs cilvēks.

klabis₁ — Pļāpīgs cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu.

klačpastala₁ — Pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs.

lielmutis₁ — Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa.

ļerba₁ — Pļāpa, melša.

niekkalbis₁ — Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.

niekgrabis₁ — Tukši runātājs, pļāpa; niekabīlis.

niekabīlis₁ — Niekkalbis; lielmutis, pļāpa.

niekvalodis₁ — Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3); arī tenkotājs.

pļāpātājs₁ — Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.

vāreklis₂ — Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.

vāvulis₁ sarunvaloda — Pļāpa; skaļš runātājs.

Hiponīmi

bramanis₁ — Cilvēks, kas dižodamies izrāda savu spēku, drosmi, bagātību u. tml.

čabiņa₂ — Pļāpīga, vieglprātīga sieviete.

čaukstene₁ — Pļāpa, tenkotāja.

klabeklis₃ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Pļāpīgs vīrietis.

klačbāba₁ — Pļāpa; tenkotāja.

mēlnesis₁ — Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.

melukule₁ — Pļāpa, tenkotāja.

muldeklis₁ — Cilvēks, kas runā, stāsta ko nesakarīgu, bezjēdzīgu.

muldoņa₁ — Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.

muldonis₁ — Cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu, nepatiesu.

pasakķesele₁ — Pļāpīga sieviete; arī tenkotāja; pasaktaša.

pasaktaša₁ — Pļāpīga sieviete; arī tenkotajā.

salašņdārta₁ — Pļāpīga sieviete; tenkotāja.

seķine₁ — Pļāpa, tenkotāja.

šķiltava₂ — Pļāpa; nenopietna sieviete.

tenclava₂ — Baumotāja, tenkotāja.

tenkotājs₁ — Baumu izplatītājs.

valodnese₁ — Tenkotāja.

žagata₂ sarunvaloda — Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).

Hiperonīmi

buldurmēle₁ — Pļāpa; tāds, kas neskaidri runā.

klamsts₁ — Kurnētājs, pļāpa.

mēlgalis₁ — Zobgalis; arī pļāpa.

melša₁ — Melis; arī pļāpa.

melsis₁ — Melis; arī pļāpa.

melsonis₁ — Melis, pļāpa.

penteris₂ — Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; arī pļāpa.

Avoti: ME

Piemēri valodas korpusos

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Tenku vācele , nieku kule , klaču bāba , grabiķis , pļāpa , balamute , tukšvalodis , čaukstene , žagata

Vairāk piemēru resursā korpuss.lv ...

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies