žagata

žagata sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds

LocīšanaLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	žagata	žagatas
Ģen.	žagatas	žagatu
Dat.	žagatai	žagatām
Akuz.	žagatu	žagatas
Lok.	žagatā	žagatās

1.formā: daudzskaitlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas atsevišķas sugas.

Stabili vārdu savienojumiParastā žagata. Zilspārnu žagata.

Stabili vārdu savienojumi

Parastā žagata — vārnu dzimtas suga (“Pica pica”, senāk “Pica caudata”), vidēji liels putns ar melnbaltu apspalvojumu un pagarinātu asti, Latvijā sastopams bieži.
Zilspārnu žagata — vārnu dzimtas suga (“Cyanopica cyana”).

2.sarunvaloda Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).

Saistītās nozīmespļāpātājs, grabis, tukšvalodis, čabaste.

Saistītās nozīmes

Hiperonīmi

balamute₁ — Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.

čaba₂ — Pļāpa.

čabaste₁ — Pļāpa, tarkšķis, melša.

čavata₁ — Pļāpa.

dižmutis₁ — Balamute, lielībnieks, pļāpa.

garvalodis₁ — Daudzrunātājs, pļāpa.

grabeklis₂ — Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu).

grabētājs₁ — Pļāpa.

grabiķis₁ — Pļāpa, tarkšķis.

grabis₂ — Pļāpa.

grābšķis₃ — Pļāpa.

gvelzis₁ — Pļāpa.

klabata₁ — Pļāpīgs cilvēks.

klabis₁ — Pļāpīgs cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu.

klaču pastala (tarba)₁ — Pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs.

larkšķis₂ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.

ļerba₁ — Pļāpa, melša.

lielmutis₁ — Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa.

mutainis₁ — Liels runātājs, kam vārds vietā.

niekabīlis₁ — Niekkalbis; lielmutis, pļāpa.

niekaklabis₁ — Pļāpa.

niekgrabis₁ — Tukši runātājs, pļāpa; niekabīlis.

niekkalbis₁ — Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.

niekrunis₁ — Pļāpa.

niekvalodis₁ — Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3); arī tenkotājs.

pļāpa₁ — Pļāpīgs cilvēks.

pļāpātājs₁ — Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.

pļera₁ — Pļāpa.

pļerkšķis₂ apvidvārds — Pļāpa.

skrejmēlīte₁ — Pļāpa.

tarkšķinātājs₁ — Pļāpa.

tarkšķis₁ — Pļāpa.

tukšgrabis₁ — Pļāpa.

tukšvalodis₁ — Pļāpa.

vankšķis₂ novecojis — Pļāpa.

vāreklis₂ — Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.

vāvulis₁ sarunvaloda — Pļāpa; skaļš runātājs.

3.apvidvārds Žagatiņa (“Maianthemum”).

4.apvidvārds Dzirnakmens rokturis.

5.apvidvārds Divlapu žagatiņa (“Maianthemum bifolium”).

6.apvidvārds Caurspīdīgs akmens.

Avoti: LLVV, ZvP, ME

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Latvijā sastopama jūras žagatas nominālpasuga — " Haematopus ostralegus ostralegus".
Kā jau putna nosaukums liecina, melnās žagatas ķermenis ir melns.
Kādu laiku mēs bijām kā žagatas, mājās vācām visu spīdīgo.

Vairāk piemēru ...

Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!

Tas prasīs tikai dažas minūtes Tava laika.

Iemūžini mūsdienās runāto latviešu valodu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm!

Palīdzi uzlabot valodas rīkus!

Iemūžini mūsdienās runāto latviešu valodu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm!