pļāpa
pļāpa kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pļāpa | pļāpas |
| Ģen. | pļāpas | pļāpu |
| Dat. | pļāpai | pļāpām |
| Akuz. | pļāpu | pļāpas |
| Lok. | pļāpā | pļāpās |
pļāpa kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pļāpa | pļāpas |
| Ģen. | pļāpas | pļāpu |
| Dat. | pļāpam | pļāpām |
| Akuz. | pļāpu | pļāpas |
| Lok. | pļāpā | pļāpās |
1.Pļāpīgs cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiPļāpu kule; pasaku kule; melu kule; tenku kule.
- Pļāpu kule; pasaku kule; melu kule; tenku kule sarunvaloda, frazēma — cilvēks, kas izplata par citiem, tenkas, melus
1.1.Cilvēks, kas pauž ko slēpjamu.
Avoti: LLVV, KnV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā pļāpu, tenku un smieklu pasaule viņam bija pilnīgi sveša.
- Jāja klusēdami, jo rūķi pēc savas dabas nav nekādi pļāpas.
- Ļaužu runas Heidegers terminoloģiski nedomā tikai negatīvā pļāpu un baumu nozīmē.
- Viņa bija liela pļāpa, tāda, kurai nekad nav miera.
- Tāpēc cilvēku pļāpas par pasaules apgūšanu vai pakļaušanu ir tikai murgojums.