Paplašinātā meklēšana
Meklējam pļāpa.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (129):
- žāva Āksts, pļāpa.
- žvangulis Āksts; lielība; pļāpa.
- žvankšis Āksts; lielība; pļāpa.
- muldenieks Apkārtklaiņotājs, pļāpa, melkulis.
- vācele Apzīmējums kādam, kas nevar paturēt pie sevis noslēpumu, pļāpam.
- dižmutis Balamute, lielībnieks, pļāpa.
- gauža Bezkaunīgs pļāpa.
- bļorstiķis Cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa.
- bļurstiķis Cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa.
- lielmutis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa.
- klers Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā; pļāpa.
- balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
- balamuts Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
- balmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
- balmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
- grabulis Cilvēks, kas mēdz runāt ko bezsaturīgu, nevajadzīgu; pļāpa.
- penteris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; arī pļāpa.
- babelis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis.
- babelmanis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis.
- babalmanis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs.
- garvalodis Daudzrunātājs, pļāpa.
- garteņķis Garlaicīgs pļāpa, kas daudz vārdos maz izsaka.
- lebeze Glaimīga pļāpa.
- lipsa Glaimotāja, pļāpa.
- liberis Glaimotājs, pļāpa, lielībnieks.
- gramslis Jokupēteris, pļāpa.
- tērkšis Kāds, kas daudz runā, pļāpa.
- tērkšķis Kāds, kas daudz runā, pļāpa.
- turšķis Kāds, kas daudz runā; pļāpa.
- bļurkšis Kāds, kas neskaidri runā; pļāpa.
- tertelis Kāds, kurš ātri runā; pļāpa.
- zampis Kāds, kurš daudz neskaidri runā, pļāpa.
- skrablis Kaut kas grabošs, klabošs, čirkstošs, pļāpa.
- klamsts Kurnētājs, pļāpa.
- glemža Kūtrs, neveikls cilvēks, lempis; pļāpa.
- galšoties Liekulīgi runāt tukšas pļāpas.
- žvanksts Lielībnieks, pļāpa, āksts.
- klauģis Lielībnieks, pļāpa, tukšvārdis.
- mutavnieks Lielmutis, pļāpa.
- plainis Liels pļāpa; lielībnieks; bezprātis.
- gvelsis Melīgs pļāpa.
- blugzne melis, pļāpa
- gauzis Melis, pļāpa.
- melsonis Melis, pļāpa.
- melsons Melis, pļāpa.
- meluķis Melis, pļāpa.
- melša Melis; arī pļāpa.
- melsis Melis; arī pļāpa.
- čuguna lējējs melis; pļāpa
- melška Melis; pļāpa.
- bauze Melkulis un pļāpa.
- čabis Mēlnesis, pļāpa.
- caurmute Mēlnesis, pļāpa.
- laukkāris Mēlnesis, pļāpa.
- trepačs Muldoņa; pļāpa.
- palieks Muļķīgs pļāpa, kāds kurš labprāt joko un nekad nav nopietns.
- ganga Muļķīgs pļāpa.
- Mačus Muļķis, pļāpa.
- aušoņa Neapdomīgs, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks; pļāpa.
- žļarkšķis Nesakarīgs pļāpa.
- postumi nieki, pļāpas
- galsis Niekkablis; pļāpa.
- niekabīlis Niekkalbis; lielmutis, pļāpa.
- murmuļs piedzēries pļāpa
- brīdaklys pļāpa
- klača pļāpa
- skrabeklis pļāpa
- vuovuļs pļāpa
- klonga pļāpa, kas smagi iet.
- mutes bajārs pļāpa, lielībnieks
- skalotuve pļāpa, mēlnese
- sepenis pļāpa, tarkšķis
- bankšķis Pļāpātājs, pļāpa.
- svirka pļāpīga sieviete, tukša pļāpa
- kladzene Pļāpīga sieviete; pļāpa.
- blaužģis Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
- lancka Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
- lanckars Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
- pļāpātājs Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
- ļerza Pļāpīgs cilvēks; pļāpa.
- plekšs Pļāpīgs cilvēks; pļāpa.
- plokšs Pļāpīgs cilvēks; pļāpa.
- terza Pļāpīgs cilvēks; pļāpa.
- larzaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; larstaks.
- lerza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; larza.
- plorstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; plorstaks.
- pļerstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; pļerstaks.
- pļurkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; pļorkšs.
- blorza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- blorzaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- larstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- larza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļerstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- plerza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļokšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- plorkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļorkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- plorstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļorstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļorza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļurstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- porkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļora Pļura, pļerza, pļāpa.
- čalas Runas, pļāpas.
- žvelbis Runātājs, pļāpa.
- sablādēt Sastāstīt tenkas, pļāpas.
- daudzrunātājs Tāds, kas daudz runā; pļāpa.
- žabers Tāds, kuru nevar uztvert nopietni, tukšs pļāpa.
- vāravs Tas, kas vārās - daudz un ātri runā; pļāpa, niekkalbis.
- lakatas Tenkas, pļāpas.
- lorza Tenkas, pļāpas.
- plauda Tenkas, pļāpas.
- teņķis Tenkas, pļāpas.
- grābši Tenkas, tukšas pļāpas.
- grābšķi Tenkas; pļāpas; nieki, muļķības, no gaisa grābtas blēņas.
- grābšļi Tenkas; pļāpas.
- tērza Tērzēšana, pļāpa.
- pļakšt Tukšas pļāpas runāt.
- pentaras tukšas pļāpas, meli
- pļekata Tukšas pļāpas, tenkas.
- pļekatas Tukšas pļāpas.
- niekgrabis Tukši runātājs, pļāpa; niekabīlis.
- švipste Tukšs pļāpa.
- švipsts Tukšs pļāpa.
- pulduris Tukšs runātājs, pļāpa, nemākulis.
- vecūkšņa Vecenīte, kas rakņājas pa vecām lietām, meklē vecas pļāpas.
- plederis Vieglprātīgs cilvēks, pļāpa.
- mēlgalis Zobgalis; arī pļāpa.
- žvidzene Žagata, pļāpa.
pļāpa citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV